Sestdienas vakarā Rēzeknē valdīja svētku noskaņa, jo Latgales vēstniecībā “Gors” tika pasniegtas latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks”. Svinīgajā ceremonijā godināja desmit spilgtākos pērnā gada notikumus, personības un darbus, kas palīdzējuši uzturēt un attīstīt latgalisko identitāti.
Šis pasākums ik gadu pulcē kultūras baudītājus, lai pateiktos tiem, kuru aizrautība un darbs neļauj izzust reģiona unikālajām tradīcijām un valodai. Starp šī gada laureātiem ir gan ilggadēji kultūras sargi, gan jauni mākslinieki, kuru devums guvis plašu atzinību visā Latvijā.
Viens no emocionālākajiem mirkļiem ceremonijā bija balvas pasniegšana Diānai Zirniņai. Viņa ilgus gadus vadīja Latgales vēstniecību “Gors”, taču pagājušā gada beigās tika atbrīvota no amata. Šis Rēzeknes domes lēmums sabiedrībā radīja lielu neapmierinātību un diskusijas par to, kāda būs koncertzāles nākotne. Balvas saņemšana bija kā apliecinājums viņas milzīgajam ieguldījumam “Gora” izveidē un attīstībā.
Pasākumā piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Savā uzrunā viņš uzsvēra, ka “Gors” nav tikai moderna ēka, bet gan visas Latvijas un Latgales kultūras simbols. Prezidents atgādināja, ka tieši Latgalē meklējamas Latvijas valstiskuma un kultūras saknes, tāpēc šī vieta ir jāsargā un jāstiprina. Viņa vārdi par to, ka “Gors” vienmēr būs Latgales kultūras sirds, zālē tika uzņemti ar siltiem aplausiem.
Kas šogad saņēma “Boņuka” māla statuetes?
Šogad konkurence bija tiešām liela, jo balvai kopumā pieteica 155 pretendentus. Žūrija pēc rūpīgas izvērtēšanas atlasīja 30 nominantus, no kuriem desmit saņēma galveno apbalvojumu. Laureātu vidū ir dažādu jomu pārstāvji, kas parāda latgaliešu kultūras daudzveidību:
Anna Putāne, kura aktīvi strādājusi pie folkloras materiālu pārrakstīšanas;
Diāna Zirniņa par viņas ilggadējo darbu “Gorā”;
Edeite Laime, kura rūpējas par latgaliešu literatūru un kultūras vērtībām;
Folkloras kopa “Grodi” ar savu jauno albumu “Sudrabu smeldama”;
Grupa “Bruoli i Muosys”, kuru albums “Na pādejais” guvis lielu popularitāti;
Daugavpils teātra aktrise Kristīne Veinšteina par viņas spilgto sniegumu;
Latgales Dziesmu svētki Daugavpilī, kas kļuva par vienu no gada grandiozākajiem notikumiem;
“LSM Bērnistaba” latgaliskā versija, kas palīdz valodu apgūt pašiem mazākajiem;
Nautrānu kultūrtelpa kā aktīva un radoša vieta novadā;
Projekts “Nezināmā Rēzekne”, kas ar savām aktivitātēm ieinteresējis plašu auditoriju.
Mūža ieguldījums un skatītāju simpātijas
Īpašs gods šogad tika izrādīts Rutai Cibulei. Viņa saņēma balvu par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā. Ruta Cibule ir zināma kā nenogurdināma Ziemeļlatgales tradīciju sargātāja un pētniece, kura gadiem ilgi strādājusi pie dažādiem kultūrvēstures projektiem. Viņas darbs ir palīdzējis saglabāt unikālas vērtības, kas citādi varētu tikt aizmirstas.
Tāpat tika pasniegta skatītāju simpātiju balva “Žyks”. Par to vairāku dienu garumā varēja balsot ikviens interesents portālos lakuga.lv un lsm.lv. Cilvēku izvēle šogad bija viennozīmīga – skatītāju mīlestību izpelnījās grupas “Bruoli i Muosys” albums “Na pādejais”. Šī grupa spējusi uzrunāt dažādu paaudžu klausītājus, apvienojot latgalisko skanējumu ar mūsdienīgu noskaņu.
Lai izvēlētos labākos, žūrija strādāja vairākos posmos. Komisijas sastāvā bija gan iepriekšējo gadu laureāti un mediju pārstāvji, gan kultūras eksperti un sabiedriskie aktīvisti. Galvenie vērtēšanas kritēriji bija paveiktā darba kvalitāte, aktivitāte visa gada garumā un tas, cik lielu atbalsi notikums vai personība radījusi sabiedrībā. Žūrijai bija svarīgi, lai izvirzītie darbi ne tikai popularizētu Latgali, bet arī būtu ilgtspējīgi un ietekmētu kultūras procesus nākotnē.
Pašu ceremoniju vadīja televīzijas un radio personība Lauris Zalāns kopā ar Medņevas etnogrāfisko ansambli, radot sirsnīgu un reizē jautru gaisotni. Skatītājus priecēja arī plaša muzikālā programma – uz skatuves kāpa gan bērnu koris no Balviem, gan tādi pazīstami mākslinieki kā “Sovvaļnīks”, “Laimas Muzykanti” un grupa “JUUK”.
