Pavisam drīz Latvijas vārds varētu izskanēt tālu aiz Zemes robežām, jo mūsu inženieri strādā pie vērienīga projekta Mēness izpētei. Latvijas uzņēmums ir radījis unikālu elektroenerģijas ģeneratora prototipu, kas paredzēts kosmosa pašgājējrobotiem.
Šī tehnoloģija ļaus ražot jaudīgāku un krietni lētāku elektrību tur, kur saules gaisma nav pieejama. Ja viss izdosies, kā plānots, mūsu valsts tehnoloģijas uz Mēness virsmas varētu nonākt jau nākamo desmit gadu sākumā, sižetā ziņo LTV.
Kosmosa pētnieki Mēnesi bieži salīdzina ar savulaik atklāto Ameriku. Tas ir jauns virziens, kurā slēpjas milzīgs potenciāls un vērtīgi resursi. Tur atrodami dažādi izrakteņi, kurus nākotnē varētu izmantot, lai būvētu satelītus vai kosmosa kuģus tieši turpat orbītā. Tas nozīmē, ka mums vairs nevajadzētu visu nepieciešamo vest līdzi no Zemes, kas ir dārgi un sarežģīti.
Uzņēmumā “Deep Space Energy” uzskata, ka dalība šajā procesā Latvijai ir milzīga iespēja. Piedāvājot gudrus tehnoloģiskos risinājumus, Latvija var kļūt par būtisku daļu no jaunās “Mēness ekonomikas”. Tas nav tikai prestiža jautājums – tas ir veids, kā audzēt valsts labklājību un radīt augstas pievienotās vērtības darba vietas inženieriem un zinātniekiem.
Kā izdzīvot skarbajā Mēness naktī
Viena no lielākajām problēmām Mēness apgūšanā ir ārkārtīgi skarbā vide. Nakts uz Mēness ilgst 14 zemes dienas, un šajā laikā temperatūra nokrītas līdz pat -200 grādiem pēc Celsija. Tik lielā aukstumā un tumsā parastās saules baterijas kļūst bezpēcīgas. Bez pastāvīga siltuma un enerģijas avota roboti un pētnieciskās iekārtas vienkārši pārtrauc darboties vai tiek neatgriezeniski sabojātas.
Latvijas pētnieku risinājums ir ģenerators, kas elektrību ražo nevis no saules, bet gan izmantojot radioaktīvo materiālu sabrukšanas procesu. Līdzīgas metodes NASA izmanto jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem, taču līdzšinējās iekārtas ir bijušas ļoti neefektīvas. Vecajās tehnoloģijās elektrībā pārvēršas tikai aptuveni 5 % no radītā siltuma.
Piecas reizes efektīvāks nekā konkurentiem
Latvijas uzņēmuma izstrādātais prototips šobrīd uzrāda iespaidīgus rezultātus. Tas ir aptuveni piecas reizes efektīvāks par esošajiem analogiem. Tas nozīmē, ka ar mazāku daudzumu dārgā materiāla var saražot tādu pašu vai pat lielāku enerģijas daudzumu. Tas ir būtiski, jo kosmosa lidojumos katrs grams un katrs cents ir no svara.
Interesanti ir tas, kā šis ģenerators darbojas. Tajā nav nekādu sarežģītu mehānisku detaļu, kas varētu salūzt vai nodilt. Viss, kas tajā kustas, ir gaiss. Tas svārstās no vienas puses uz otru, radot vibrāciju un skaņu. Lai gan Zemes apstākļos šī radītā jauda – daži desmiti vai simti vatu – šķiet neliela, kosmosā tā ir pilnīgi pietiekama, lai uzturētu robotu pie dzīvības un ļautu tam veikt pētījumus.
No Kanāriju salām līdz pat Mēnesim
Pirms došanās tālajā ceļā tehnoloģijai ir jāiztur nopietnas pārbaudes. Jau nākamgad ģeneratoru plānots testēt Luksemburgā speciālā laboratorijā, kur mākslīgi tiek radīti Mēnesim raksturīgie apstākļi un zemās temperatūras. Tas palīdzēs saprast, kā iekārta uzvedas ekstremālā aukstumā.
Pēc tam sekos vēl viens svarīgs solis – sadarbība ar lielajām kosmosa kompānijām. Ir noslēgts līgums ar “Airbus”, lai testētu iekārtu uz robota, kurš mācību nolūkos brauks pa Kanāriju salu vulkāniskajām ainavām. Ja visi testi būs veiksmīgi, uzņēmuma mērķis ir skaidrs – lidojums uz Mēnesi jau 2030. gadu sākumā.
Lai gan galvenais fokuss ir Mēness pētniecība, Latvijas inženieru darbam ir arī praktisks pielietojums tepat uz Zemes un orbītā ap to. Šādas iekārtas varētu kalpot kā rezerves enerģijas avoti militārajiem satelītiem. Šobrīd satelīti paļaujas uz saules baterijām, taču negaidītās vai kritiskās situācijās neatkarīgs enerģijas avots var būt izšķirošs.
Turklāt šo tehnoloģiju nākotnē varētu izmantot ražošanā. Daudzos rūpniecības procesos rodas liekais siltums, kas šobrīd vienkārši izkūp gaisā. Latvijas zinātnieku izgudrojums varētu palīdzēt šo siltumu pārvērst atpakaļ elektrībā, padarot rūpnīcas energoefektīvākas. Nav brīnums, ka šis ir pirmais uzņēmums no Latvijas, kas uzņemts prestižajā NATO inovāciju programmā.
Lūk sižets:
