Baltais nams noraida Ukrainas palīdzību: Trampa asā reakcija uz Zelenska piedāvājumu

ASV prezidents Donalds Tramps kārtējo reizi ir publiski kritizējis Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tramps uzskata, ka tieši Ukraina ir šķērslis mieram, jo nevēlas sēsties pie sarunu galda ar Vladimiru Putinu.

Viņš ir pārliecināts, ka Krievija ir gatava vienoties, bet Zelenskis vienkārši iespītējies. Šāda nostāja kļuvusi par ierastu praksi Trampa administrācijas retorikā, kas regulāri vaino upuri, nevis agresoru.

Nesenā intervijā kanālam NBC Donalds Tramps skaidroja savus pēdējos lēmumus attiecībā uz Krieviju. Pasaule šobrīd saskaras ar strauju degvielas cenu kāpumu, un Trampa risinājums ir bijis mīkstināt sankcijas pret Krievijas naftu. Viņš neslēpj, ka viņa prioritāte ir lēti energoresursi. “Es vēlos, lai pasaulei būtu nafta,” intervijā sacīja prezidents.

Viņš solīja, ka sankcijas tiks atjaunotas vēlāk, kad pašreizējā krīze būs beigusies. Tomēr šāds solis ir izsaucis asu kritiku no daudziem pasaules līderiem. Viņi uzskata, ka šāda rīcība vājina Rietumu kopējo spiedienu pret Kremli un faktiski palīdz Krievijai finansēt tās karadarbību Ukrainā.

Kāpēc attiecības ar Zelenski ir tik saspringtas

Trampa un Zelenska nesaskaņas nav nekas jauns. Tām ir senas saknes, kas stiepjas līdz pat 2019. gadam. Toreiz Tramps vēlējās, lai Zelenskis palīdzētu atrast kompromitējošu informāciju par Džo Baidenu. Ukrainas prezidents atteicās iesaistīties ASV iekšpolitikā, un tas Trampam palika atmiņā. Šis incidents vēlāk kļuva par iemeslu Trampa pirmajam impīčmentam.

Kopš atgriešanās Baltajā namā 2025. gadā, Tramps savu nepatiku vairs neslēpj. Viņa komandā ir cilvēki, kuriem ir līdzīgs viedoklis. Piemēram, viceprezidents Džeimss Venss ir bijis viens no skaļākajiem pretiniekiem palīdzības sūtīšanai Ukrainai. Abi politiķi pat ir rīkojuši publiskas tikšanās, kurās atklāti kritizējuši Zelenski par “nepateicību” un it kā nepareizu apģērba izvēli oficiālās vizītēs.

Piedāvājums palīdzēt Tuvajos Austrumos tika noraidīts

Interesants pavērsiens notika marta sākumā. Zelenskis piedāvāja ASV izmantot Ukrainas armijas lielo pieredzi cīņā ar Irānas ražotajiem droniem. Tā kā Krievija tos plaši izmanto uzbrukumiem Ukrainai, ukraiņu speciālisti ir iemācījušies tos efektīvi notriekt. Šī pieredze būtu noderīga ASV un Izraēlai, aizsargājot savas bāzes Tuvajos Austrumos.

Tomēr Tramps šo piedāvājumu noraidīja diezgan rupjā veidā. Viņš paziņoja, ka ASV pati zina par droniem vairāk nekā jebkurš cits pasaulē. Prezidents piebilda, ka Zelenskis ir pēdējais cilvēks, no kura viņš pieņemtu palīdzību. Šāda rīcība kārtējo reizi parāda, ka personiskās antipātijas šobrīd dominē pār praktisku un drošības jautājumos balstītu sadarbību.

Putina teritoriālās prasības un Trampa plāni

Krievija pieprasa, lai Ukraina atdod četrus savus apgabalus, kurus Putins ir pasludinājis par Krievijas daļu, lai gan viņa armija tos pilnībā nemaz nekontrolē. Tramps savos izteikumos ir devis mājienus, ka šāda piekāpšanās varētu būt risinājums kara beigām. Viņš norāda, ka Krievija ir “kaut ko paņēmusi” un viņu karavīri par to ir cīnījušies.

Šī nostāja saskan ar Trampa vēlmi iegūt Nobela Miera prēmiju. Viņš grib panākt jebkādu vienošanos, lai varētu teikt, ka ir apturējis karu, pat ja tas nozīmē Ukrainas zemju atdošanu agresoram. Ukraina šādus noteikumus uzskata par padošanos, un tieši tāpēc starp Vašingtonu un Kijivu šobrīd valda tik liels saspīlējums.

Krievijas un Irānas sadarbības ēna

Kamēr Tramps kritizē Ukrainu, parādās ziņas par Krievijas palīdzību Irānai. Tiek lēsts, ka Maskava nodod izlūkdatus Irānai, lai palīdzētu tai mērķēt uz amerikāņu objektiem reģionā. Kad žurnālisti jautāja Trampam par šo situāciju, viņš izvairījās no skaidras atbildes. Viņš nevēlējās teikt neko sliktu par Krieviju, aprobežojoties ar frāzi, ka “varbūt viņi sniedz informāciju, varbūt nē”.

Šāda izvairīga attieksme rada bažas par to, cik lielā mērā ASV šobrīd ir gatava aizstāvēt savas un sabiedroto intereses, ja tās nonāk konfliktā ar Trampa vēlmi uzturēt labas attiecības ar Kremli. Situācija kļūst arvien sarežģītāka, jo karš Ukrainā turpinās jau piekto gadu, un skaidra risinājuma, kas apmierinātu visas puses, joprojām nav.