Krievijas valdības komisija ir apstiprinājusi likumprojektu, kas paredz piešķirt prezidentam tiesības izmantot bruņotos spēkus Krievijas pilsoņu aizsardzībai ārpus valsts robežām.
Šī iniciatīva tiek pamatota ar nepieciešamību reaģēt uz ārvalstu tiesu lēmumiem, ko Kremlis uzskata par nelikumīgiem arestiem vai vajāšanu. Dokumentā uzsvērts, ka militāra spēka lietošana varētu būt atbilde situācijās, kad starptautisko tiesu jurisdikcija neatbilst Krievijas noslēgtajiem līgumiem.
Jaunā likumprojekta būtība un juridiskais pamatojums
Sagatavotie grozījumi paredz paplašināt prezidenta pilnvaras, ļaujot operatīvi pieņemt lēmumus par karaspēka izmantošanu “neparedzētiem mērķiem”. Galvenais arguments ir aizsardzība pret arestiem un kriminālvajāšanu, ko veic ārvalstu vai starptautiskās tiesu iestādes.
Autori norāda, ka šāds solis ir nepieciešams, lai īstenotu tiesības uz aizstāvību pret lēmumiem, kas ir pretrunā ar Krievijas Federācijas interesēm vai sabiedriskās kārtības pamatiem. Faktiski tas rada juridisku bāzi militārām darbībām gadījumos, kad Kremlis saskata politiski motivētu rīcību pret saviem pilsoņiem.
Līdzīgi lēmumi Krievijā ir pieņemti arī iepriekš, parasti pirms nozīmīgām militārām operācijām. 2014. gadā tika dota atļauja izmantot bruņotos spēkus Ukrainas teritorijā, savukārt 2022. gada februārī parlaments atbalstīja karaspēka sūtīšanu ārpus valsts robežām neilgi pirms pilna mēroga iebrukuma sākuma.
Jaunā iniciatīva tiek uzskatīta par mēģinājumu juridiski pamatot iespējamu spēka lietošanu pret valstīm, kuras izpilda Starptautiskās Krimināltiesas izdotos aresta orderus pret Krievijas augstākajām amatpersonām.
Eksperti norāda, ka šis likums var kalpot kā preventīvs signāls rietumvalstīm. Tas norāda uz gatavību izmantot galējus līdzekļus, lai nepieļautu amatpersonu vai militārpersonu izdošanu tiesāšanai ārpus Krievijas. Lai gan mehānismi spēka lietošanai vēl tiks precizēti, pats likuma ietvars tiek gatavots prioritārā kārtībā, lai pēc iespējas ātrāk nonāktu Valsts domē.
Analoģijas ar citu valstu likumdošanu
Krievijas amatpersonas un juristi jauno iniciatīvu salīdzina ar Amerikas Savienotajās Valstīs savulaik pieņemto likumu par militārpersonu aizsardzību (ASPA). Šis ASV likums savulaik tika nodēvēts par “Hāgas iebrukuma likumu”, jo tas pieļāva militāru darbību veikšanu, lai atbrīvotu Starptautiskās Krimināltiesas aizturētos amerikāņu karavīrus vai amatpersonas. ASV gadījumā tas kalpoja kā rīks, lai panāktu vienošanās ar vairāk nekā simts valstīm par savstarpēju neizdošanu tiesai Hāgā.
Krievijas likumprojekta autori uzskata, ka viņu izstrādātais dokuments ir ekvivalents šim instrumentam. Tas tiek pasniegts kā aizsardzības līdzeklis ne tikai pret Hāgas tiesu, bet pret jebkuras valsts tiesību aizsardzības iestādēm.
Tomēr starptautiskie tiesību eksperti uzsver, ka analoģiju vilkšana ar citu valstu likumiem bieži vien ir selektīva. Piemēram, Eiropas Cilvēktiesību tiesa jau iepriekš ir atzinusi, ka Krievijas atsaukšanās uz ASV likumu par “ārvalstu aģentiem” nav pamatota, jo to būtība un pielietojums praksē būtiski atšķiras.
Krievijas gadījumā šāds likums var kļūt par pamatu jauniem līgumiem ar sabiedrotajām valstīm par savstarpēju imunitāti. Tas būtu mēģinājums izveidot alternatīvu tiesisko telpu, kurā Starptautiskās Krimināltiesas lēmumiem nav spēka.
Ņemot vērā, ka aresta orderi ir izdoti vairākām augstām Krievijas amatpersonām, šī likuma pieņemšana ir tiešā veidā saistīta ar mēģinājumiem garantēt viņu drošību starptautiskajos braucienos.
Pašlaik likumprojekts tiek virzīts apstiprināšanai prioritārā kārtībā. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā Krievijas prezidents varētu iegūt formālas tiesības sūtīt karaspēku uz jebkuru pasaules vietu, aizbildinoties ar savu pilsoņu interešu aizstāvību pret tiesisko vajāšanu. Šādas izmaiņas palielina spriedzi starptautiskajās attiecībās un liek kaimiņvalstīm un starptautiskajām organizācijām pārvērtēt savas drošības stratēģijas.