Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī aizvadīja darba sarunu ar izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi, lai izvērtētu aktuālo situāciju nozarē
Tikšanās laikā galvenā uzmanība tika pievērsta tam, kā praksē darbojas pilnīga pāreja uz mācībām valsts valodā, kas juridiski noslēdzas tieši šajā mācību gadā. Prezidents uzsvēra, ka formāls lēmums ir tikai sākums – izšķiroša nozīme ir tam, vai skolēni reāli spēj lietot latviešu valodu ikdienas saziņā un vai pedagogi saņem nepieciešamos instrumentus kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai.
Atbalsts skolām un tālmācības nākotne
Rinkēvičs norādīja, ka izglītības iestāžu un bērnu sagatavotības līmeņi ir atšķirīgi, tādēļ Izglītības un zinātnes ministrijai ir jānodrošina elastīga pieeja un resursi katras skolas specifiskajām vajadzībām. Paralēli valodas jautājumam tika apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis un plānotie ierobežojumi tālmācībai sākumskolas posmā (no 1. līdz 6. klasei). Prezidents akcentēja, ka jebkurām izmaiņām regulējumā jābūt vērstām uz bērna interesēm, sniedzot pašvaldībām skaidras vadlīnijas un pietiekamu laiku jaunās kārtības ieviešanai.
Sports kā sabiedrības veselības pamats
Sarunā netika aizmirsta arī sporta nozare. Valsts prezidents pauda pārliecību, ka investīcijas bērnu un jauniešu sportā ir ilgtermiņa ieguldījums visas tautas veselībā. Viņaprāt, sporta aktivitāšu pieejamība reģionos ir kritiski svarīga, jo tieši no masveidīga jaunatnes sporta izaug nākamie elites atlēti, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē.
Statistika par valodas lietojumu ikdienā. Ministrijas 2025. gada dati atklāj cerīgu, tomēr nevienmērīgu ainu. Lai gan 88% mazākumtautību skolēnu atzīst, ka latviešu valodas zināšanas viņiem palīdz sadzīvē, aptuveni piektdaļa aptaujāto valsts valodu joprojām lieto vienīgi mācību stundu laikā. Pozitīvi vērtējams faktors ir ārpus klases aktivitāšu ietekme – 70% jauniešu norāda, ka tieši pulciņi un sports motivē un palīdz uzlabot runas prasmes.
Valodas barjeras un digitālie risinājumi
Dati liecina par interesantu tendenci: neoficiālajā vidē, piemēram, starpbrīžos, gandrīz puse skolēnu ar personālu sazinās latviski, taču, strādājot grupās, latviešu valodu izvēlas vien 16% audzēkņu. Ģimenēs situācija ir sarežģītāka – vairāk nekā puse respondentu mājās latviski praktiski nerunā, lai gan jaunāko klašu skolēnu vecāki arvien biežāk sāk lietot abas valodas paralēli. Kā galvenos balstus mācību procesā skolēni min skolotāju atbalstu un mūsdienīgas tehnoloģijas, tostarp mākslīgā intelekta rīkus un digitālās platformas, kas palīdz labāk izprast mācību vielu.