Šobrīd Latvijas laukos valda divējādas sajūtas. No vienas puses, ziema ir aizvadīta veiksmīgi un lauki izskatās cerīgi, bet no otras – saimniekus māc pamatīgas bažas par rītdienu.
Degvielas un citu resursu cenas ir uzkāpušas tik augstu, ka daļa zemnieku nopietni apsver iespēju šopavasar sējas darbus nemaz nesākt. Situācija ir tiktāl nokaitēta, ka “nekas nedarīšana” dažiem šķiet finansiāli drošāka izvēle nekā kārtējais gads ar zaudējumiem.
Cenas, kas spiež pie zemes
Lauksaimniecība nav tikai darbs uz lauka, tas ir matemātisks aprēķins, kurā pēdējā laikā cipari vienkārši neiet kopā. Kā norāda biedrības “Zemnieku saeima” vadītājs Juris Lazdiņš, energoresursu cenas pēc nemieriem Tuvajos Austrumos ir strauji augušas. Zemniekam tas nozīmē tiešu triecienu pa kabatu.
Degviela un minerālmēsli kopā aizņem gandrīz pusi – līdz pat 40% – no visām saimniecības izmaksām. Ja šīs pozīcijas kļūst dārgākas, visa peļņa var izkūpēt gaisā vēl pirms ražas novākšanas. Tieši šis dārgums ir galvenais iemesls, kāpēc daudzi saimnieki šobrīd apstājas un domā, vai vispār ir jēga iedarbināt traktorus.
Grūtā izvēle: strādāt vai gaidīt
Pēdējie trīs gadi Latvijas lauksaimniekiem nav bijuši viegli. Nozare ir nesusi zaudējumus, un uzkrājumi pamazām izsīkst. Šī gada pavasaris būs kā izšķirošais punkts – indikators tam, cik saimniecību spēs izturēt spiedienu un cik izvēlēsies meklēt citas alternatīvas.
Protams, lēmums “nedarīt neko” nav tik vienkāršs, kā izklausās. Lielai daļai zemnieku ir kredīti un līzingi par tehniku, kas jāmaksā neatkarīgi no tā, vai lauks ir apsēts vai nē. Šīs saistības spiež turpināt darbu pat tad, ja prognozes rāda mīnusus. Tā ir sava veida slazda sajūta – apstāties nevar, bet iet uz priekšu kļūst arvien dārgāk.
Daba pagaidām ir pusē
Interesanti, ka pati daba šogad pret zemniekiem ir diezgan labvēlīga. Pēc ziemas lauki vizuāli izskatās labi, un mitruma augsnē šobrīd pietiek. Juris Lazdiņš atzīst, ka situācija dažādos reģionos atšķiras, tomēr kopumā skats uz laukiem ir cerīgs.
Paradokss ir tajā, ka tieši tad, kad laikapstākļi beidzot lutina, pa kājām maisās ekonomiskie faktori. Lauksaimnieki ir pieraduši cīnīties ar lietu, sausumu vai salu, bet pret globālo energoresursu tirgu cīnīties ir daudz grūtāk. Šobrīd tiek meklēti jebkādi varianti, kā izdzīvot, neiegrimstot vēl lielākos parādos.
Kas ir “Zemnieku saeima”
Lai saprastu, cik nopietni ir šie brīdinājumi, vērts atcerēties, ko pārstāv Juris Lazdiņš. “Zemnieku saeima” jau kopš 1999. gada apvieno aptuveni 800 dažāda izmēra saimniecības visā Latvijā. Viņu mērķis ir panākt, lai lauksaimniecība pie mums būtu ilgtspējīga un zemnieki varētu plānot savu nākotni vismaz dažus gadus uz priekšu. Ja pat tik lielas organizācijas vadītājs runā par dīkstāvi, tas liecina par nopietnām sistēmiskām grūtībām nozarē.
Kā jūs jūtat šo cenu kāpumu savā ikdienā vai darbā? Vai jūsu pusē zemnieki jau ir sākuši gatavoties sējai, vai arī valda nogaidošs klusums? Padalieties ar saviem novērojumiem komentāros.