Latvija ir spērusi nozīmīgu soli valsts aizsardzības stiprināšanā, noslēdzot līgumu par mūsdienīgas pretkuģu raķešu sistēmas iegādi. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar ASV un Norvēģijas uzņēmumu “Kongsberg Defence & Aerospace”, nodrošinot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jaunas operacionālās spējas.
Darījuma ietvaros paredzēta ne tikai pašas sistēmas piegāde, bet arī visaptveroša apmācība un uzturēšana vairāku gadu garumā. Rakstā aplūkotas šīs iepirkuma detaļas, tehniskās iespējas un Latvijas amatpersonu vizīte Norvēģijā, lai nostiprinātu turpmāko sadarbību drošības jomā.
Līguma nosacījumi un finansējuma sadalījums
Marta sākumā ASV Jūras spēki, rīkojoties uz iepriekš parakstītas starpvalstu vienošanās pamata, noslēdza 39 miljonu eiro vērtu līgumu ar Norvēģijas ražotāju par pretkuģu sistēmas piegādi Latvijai.
Šī summa sedz tieši pašas tehnoloģijas un iekārtu iegādi. Tomēr kopējais Latvijas un ASV noslēgtā līguma apjoms ir ievērojami lielāks – aptuveni 91 miljons eiro. Atlikušie līdzekļi ir paredzēti sistēmas veiksmīgai ieviešanai un ilgtermiņa darbības nodrošināšanai.
Svarīgi uzsvērt, ka ASV puses finansējums sedz 70% no kopējām projekta izmaksām, kas ir būtisks atbalsts Latvijas militāro spēju attīstībai. Finansējumā ietilpst arī personāla apmācība darbam ar jauno tehniku, rezerves daļu komplekti, detalizēta tehniskā dokumentācija un nepieciešamā programmatūra. Turklāt divus gadus pēc sistēmas saņemšanas ražotājs nodrošinās tehnisko atbalstu, lai garantētu iekārtu nepārtrauktu gatavību.
Tehniskais raksturojums un darbības principi
Iegādātā krasta aizsardzības sistēma ir uz zemes bāzēta tehnoloģija, kas pamatā tiek ražota Kongsbergā, Norvēģijā. Tā sastāv no vairākiem būtiskiem elementiem: uguns vadības centra, mobilām palaišanas iekārtām un integrētiem jūras novērošanas radariem. Šis komplekss ļauj efektīvi izsekot un identificēt iespējamos mērķus jūrā, nodrošinot pilnīgu piekrastes kontroli.
Sistēmas galvenais elements ir raķete, kas spēj sasniegt mērķus attālumā, kurš pārsniedz 185 kilometrus. Tā ir paredzēta gan jūras, gan sauszemes objektu iznīcināšanai un ir aprīkota ar vairāk nekā 200 kilogramu smagu kaujas galviņu.
Viens no raķetes svarīgākajiem raksturlielumiem ir tās zemā lidojuma trajektorija virs ūdens virsmas, kas apgrūtina tās pamanīšanu ar pretinieka radariem. Turklāt lidojuma noslēguma fāzē raķete spēj veikt sarežģītus manevrus, lai veiksmīgi sasniegtu norādīto mērķi.
Sadarbība dronu tehnoloģiju un inovāciju jomā
Vizītes laikā Oslo aizsardzības ministrs Andris Sprūds tikās ar ražotāja pārstāvjiem un piedalījās speciālā dronu forumā. Sarunās ar Norvēģijas kolēģiem tika uzsvērta reģionālās drošības un inovāciju nozīme.
Latvija un Norvēģija jau šobrīd aktīvi sadarbojas NATO ietvaros un kopīgi piedalās militārajās mācībās, lai uzlabotu karavīru savietojamību un reaģēšanas spējas.
Būtisks sadarbības virziens ir arī starptautiskā Dronu koalīcija, kurā Norvēģija oficiāli iestājās 2025. gada sākumā. Šobrīd koalīcijā ir apvienojušās 20 valstis, un tās mērķis ir attīstīt bezpilota gaisa kuģu tehnoloģijas un kopīgus aizsardzības projektus.
Abas valstis darbojas arī Ziemeļu grupā – neformālā forumā, kurā Ziemeļeiropas un Baltijas valstis, kā arī citas sabiedrotās valstis koordinē savu rīcību un attīsta kopīgas iniciatīvas drošības nostiprināšanai reģionā.