Latvijas augstskolās arvien aktuālāks kļūst jautājums par mākslīgā intelekta rīku izmantošanu studiju procesā un noslēguma darbu izstrādē. Attīstoties tehnoloģijām, studenti biežāk izmanto čatbotus tekstu ģenerēšanai, kas rada izaicinājumus akadēmiskā godīguma saglabāšanai.
Universitātes patlaban meklē efektīvākos veidus, kā regulēt šo rīku lietošanu un kā atpazīt darbus, kurus cilvēka vietā sarakstījis algoritms. Šī mērķa sasniegšanai tiek ieviestas gan jaunas pārbaudes sistēmas, gan stingri noteikumi par mākslīgā intelekta izmantošanas norādīšanu.
Tehnoloģiskie risinājumi un “digitālā rokraksta” atpazīšana
Lai gan pilnīgi drošas metodes, kas ar simtprocentīgu garantiju uzrādītu mākslīgā intelekta klātbūtni tekstā, vēl neeksistē, augstskolas izmanto kompleksu pasākumu kopumu. Viena no galvenajām metodēm ir specializēti algoritmi, kas analizē teksta uzbūvi un meklē čatbotiem raksturīgas sakarības.
Latvijā vairākas izglītības iestādes šim nolūkam izmanto Rīgas Tehniskās universitātes izstrādāto oriģinalitātes pārbaudes rīku “CAPS”. Šī sistēma spēj identificēt, cik lielu daļu teksta, iespējams, ir veidojis mākslīgais intelekts, un norāda konkrētas vietas, kuras rada aizdomas.
Sistēma darbojas pēc algoritma, kas atpazīst mākslīgi ģenerēta teksta struktūru, taču gala lēmumu vienmēr pieņem cilvēks. Ja programma uzrāda augstu līdzības procentu, pasniedzēji parasti aicina studentu uz pārrunām.
Diskusiju laikā bieži atklājas, ka students rīku ir izmantojis iedvesmai vai teksta pārfrāzēšanai, kas arī atstāj specifiskas pēdas, kuras algoritms spēj izskaitļot. Šādas sarunas palīdz nošķirt godprātīgu palīgrīku izmantošanu no tiešas krāpšanās.
Jauni noteikumi un akadēmiskā godīguma definīcija
Līdztekus tehniskajām pārbaudēm augstskolas izstrādā arī juridisko ietvaru mākslīgā intelekta lietošanai. Piemēram, Latvijas Universitātē ir stājušies spēkā noteikumi, kas skaidri definē studentu pienākumus. Ja darba izstrādē ir izmantoti ģeneratīvie rīki, tas ir obligāti jānorāda. Šī fakta noklusēšana turpmāk tiks uzskatīta par akadēmiskā godīguma pārkāpumu, līdzīgi kā tas ir ar plaģiātu no cita autora darbiem.
Akadēmiskā vide uzsver, ka princips paliek nemainīgs – students nevar uzdot svešu darbu par savu, neatkarīgi no tā, vai tā autors ir cits cilvēks vai programma. Ja teksts ir uzģenerēts, tie vairs nav studenta vārdi un domas.
Tāpēc galvenais uzsvars tiek likts uz caurspīdīgumu. Ja students spēj pamatot, kā rīks palīdzējis datu apstrādē vai struktūras veidošanā, un to godīgi norāda, tas var kļūt par pieņemamu studiju sastāvdaļu, nevis pārkāpumu.
Tāpat tiek norādīts, ka šīs tehnoloģijas nav nekas pilnīgi jauns godīguma jautājumu kontekstā. Arī pirms mākslīgā intelekta parādīšanās pastāvēja dažādi veidi, kā mēģināt apiet sistēmu. Jaunie rīki tikai maina veidu, kā tas tiek darīts, un vienlaikus sniedz mācībspēkiem jaunas iespējas precīzāk un efektīvāk analizēt iesniegtos darbus.
Iespējamās izmaiņas pārbaudījumu formātā
Nākotnē mākslīgā intelekta ietekme varētu novest pie vēl fundamentālākām pārmaiņām augstākajā izglītībā. Augstskolas pieļauj, ka ierastais noslēguma darbu formāts, kur galvenais uzsvars ir uz apjomīga teksta rakstīšanu, varētu mainīties. Lai mazinātu šaubas par darba autorību, nākotnē varētu pieaugt mutisko pārbaudījumu, praktisko projektu vai klātienes darbu īpatsvars.
Šādas izmaiņas ļautu labāk novērtēt studenta reālās zināšanas un spēju orientēties izvēlētajā tēmā. Kamēr globālā tehnoloģiju nozare strauji aug, izglītības sistēmai ir jāpielāgojas, lai saglabātu iegūto grādu vērtību. Sinerģija starp tehnoloģijām un tradicionālajām metodēm pašlaik tiek meklēta visās lielākajās Latvijas universitātēs.