Latvijas tehnoloģiju nozares lielākie uzņēmumi “Tet” un LMT patlaban atrodas nozīmīgu pārmaiņu priekšā, valdībai izskatot iespēju atpirkt kapitāldaļas no zviedru uzņēmuma “Telia”.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis apstiprinājis, ka šis process ietver ne tikai īpašnieku maiņu, bet arī potenciālu jaunu stratēģisko partneru piesaisti, par ko interesi jau izrādījuši vairāki starptautiski investori.
Galvenie jautājumi diskusijās joprojām skar darījuma finansiālo pusi, iespējamo uzņēmumu apvienošanu un valsts energokompānijas “Latvenergo” iesaisti. Pašlaik notiek padziļināta uzņēmumu izvērtēšana, lai Viktora Valaiņa vadītā ministrija varētu virzīties uz nākamo darījuma fāzi.
Ministrijas loma un investoru uzrunāšana
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norāda, ka darbs pie abu uzņēmumu nākotnes modeļa virzās saskaņā ar plānu, lai gan liela daļa diskusiju pašlaik notiek aiz slēgtām durvīm. Konsultanti pēta gan “Tet”, gan LMT darbību, lai sagatavotu precīzu izvērtējumu, kas būs pamatā sarunām ar potenciālajiem ieguldītājiem.
Ministrs uzsver, ka pozitīvā ziņa ir esošā interese no investoriem, taču detalizētāka informācija par konkrētiem partneriem sekos tikai pēc padziļinātās izpētes noslēguma.
Viens no apspriestajiem modeļiem, ko izvērtē valdība, paredz “Latvenergo” bilances izmantošanu darījuma garantēšanai. Tas nozīmē, ka valsts naudīgākais aktīvs varētu palīdzēt segt izmaksas, kas pēc provizoriskām aplēsēm varētu sasniegt pat pusmiljardu eiro.
Ekspertu vidū gan nav vienprātības par šādu risinājumu, jo pastāv bažas par to, vai tas neierobežos paša “Latvenergo” iespējas investēt enerģijas ražošanā. Viktors Valainis gan mierina, ka vispirms tiks izvērtēta darījuma struktūra un tikai tad pieņemti gala lēmumi.
Uzņēmumu apvienošanas jautājums un viedokļu sadursme
Jautājums par to, vai “Tet” un LMT būtu jāapvieno, ir bijis aktuāls jau kopš laika, kad uzņēmumu nosaukumi un tehnoloģijas bija pavisam citas. “Tet” vadība pašreizējo situāciju un valdības plānus vērtē kā iespēju radīt spēcīgāku spēlētāju, kas spētu sekmīgāk konkurēt globālajā tirgū. Arguments par labu apvienošanai ir sinerģija – iespēja kopīgi izmantot resursus, kas pašlaik tiek tērēti savstarpējai konkurencei.
Turpretim LMT vadība ilgstoši ir iebildusi pret apvienošanos, un šī būs viena no fundamentālajām izvēlēm, kas Viktoram Valainim un visai valdībai būs jāizdara. Nozares speciālisti norāda, ka nav vienas vienkāršas atbildes, jo katrs scenārijs nes savus riskus un ieguvumus.
Galvenais mērķis ir novērst šķēršļus, ko līdz šim radījis esošais akcionāru sadalījums, īpaši attiecībā uz eksportu un darbību aizsardzības jomā.
Industrijas pārstāvji, piemēram, Normunds Bergs, norāda, ka pašreizējā situācija, kurā ārvalstu akcionārs varējis ierobežot uzņēmumu attīstību, nav bijusi valstij izdevīga. Jaunais darījums, ko virza Ekonomikas ministrija, varētu beidzot sniegt šiem uzņēmumiem nepieciešamo brīvību.
Caurspīdīgums un turpmākā gaita
Pašlaik procesa slepenība ir izpelnījusies kritiku no uzņēmēju organizācijām, jo lēmumi par tik nozīmīgiem aktīviem ietekmē visu tautsaimniecību. Lai gan ministrs Valainis uzsver, ka process virzās pēc plāna, detaļu trūkums rada dažādas interpretācijas par to, kurš galu galā būs ieguvējs no šī darījuma. Ir skaidrs, ka tuvākajos mēnešos gaidāma aktīva fāze, kurā tiks zīmēti konkrēti scenāriji uzņēmumu nākotnei.
Praktiski tas nozīmē, ka pēc padziļinātās izpētes noslēguma valdībai būs jālemj par konkrētu investoru piesaisti vai pilnīgu uzņēmumu pārņemšanu valsts kontrolē. Šis lēmums noteiks Latvijas tehnoloģiju vides ainavu uz nākamo desmitgadi. Galvenais uzdevums būs nodrošināt, lai uzņēmumi ne tikai saglabātu esošās pozīcijas, bet arī spētu strauji augt līdzi globālajām tendencēm.
Viktors Valainis solījis, ka, tiklīdz izvērtējumi būs gatavi, ministrija sniegs detalizētāku informāciju par darījuma tālāko gaitu. Tikmēr abu uzņēmumu vadība turpina strādāt ierastajā režīmā, gatavojoties iespējamajām strukturālajām izmaiņām, kas sekos pēc akcionāru maiņas.