Dānijas parlamenta vēlēšanās šoreiz nav uzvarējis neviens no ierastajiem politiskajiem blokiem. Gan pašreizējā premjerministre Mete Frederiksena, gan viņas galvenie konkurenti ir zaudējuši ievērojamu daļu vēlētāju uzticības.
Šāda situācija valstī nav pieredzēta sen, un tagad sākas sarežģītas sarunas par to, kas vadīs valsti turpmākos gadus. Lai gan rezultāti ir vāji, Frederiksena joprojām tiek uzskatīta par galveno kandidāti uz premjera amatu.
Dānijas politika tradicionāli ir bijusi sadalīta divās nometnēs – kreisajā jeb “sarkanajā” un labējā jeb “zilajā” blokā. Šoreiz nevienam no tiem neizdevās iegūt nepieciešamās 90 vietas parlamentā, lai varētu patstāvīgi izveidot valdību. Kreisais bloks ir ieguvis 84 mandātus, bet labējie atpaliek ar 77 vietām. Kopumā parlamentā ir 179 vietas, no kurām četras ir rezervētas Grenlandes un Fēru salu pārstāvjiem.
Interesanti, ka šajās vēlēšanās visām 12 partijām, kas piedalījās, izdevās pārvarēt 2% barjeru un iekļūt parlamentā. Tas Dānijas vēsturē kopš 1953. gada notiek pirmo reizi. Šāda sadrumstalotība nozīmē, ka politiķiem būs jāmācās sadarboties daudz plašākā lokā nekā ierasts.
Izšķirošā loma “centristu” rokās
Tā kā neviens no lielajiem blokiem nav uzvarējis, visa uzmanība tagad ir pievērsta Moderātu partijai. To vada pieredzējušais politiķis un bijušais ārlietu ministrs Larss Leke Rasmusens. Viņa vadītā partija ir ieguvusi 14 vietas parlamentā, un tieši viņš šobrīd ir tas cilvēks, kurš var izvēlēties, kurai pusei pievienoties.
Politisko norišu vērotāji prognozē, ka valdības veidošana varētu aizņemt vairākas nedēļas. Lai gan sarunas būs smagas, lielākā daļa ekspertu pieļauj, ka Mete Frederiksena tomēr saglabās savu amatu. Viņas vadītie sociāldemokrāti joprojām ir lielākā partija, lai gan saņemtais balsu skaits – aptuveni 22% – viņiem ir zemākais pēdējā gadsimta laikā.
Kas satrauc Dānijas vēlētājus?
Lai gan starptautiskajā ziņu telpā daudz runāja par Dānijas strīdu ar ASV saistībā ar Grenlandes nākotni, vēlētājus vēlēšanu iecirkņos vairāk interesēja praktiskas dabas jautājumi. Dāņiem aktuāla ir dzīves dārdzība un tas, kā valsts plāno rīkoties ar nodokļiem. Tāpat plašas diskusijas izraisīja dzeramā ūdens kvalitāte, ko ietekmē valsts milzīgā cūkkopības nozare.
Imigrācijas jautājumi, kas agrāk bija galvenais temats tikai nacionālistu partijām, tagad ir kļuvuši par daļu no gandrīz visu partiju programmām. Pat sociāldemokrāti ir pieņēmuši stingrāku nostāju šajā jautājumā, lai nezaudētu vēlētājus. Cilvēki Dānijā šobrīd meklē stabilitāti un drošības sajūtu, jo karš Ukrainā un vispārējā nedrošība pasaulē liek būt uzmanīgiem, izvēloties nākamos valsts vadītājus.
Ārpolitika paliks nemainīga
Neatkarīgi no tā, kāda izskatīsies jaunā koalīcija, Dānijas kurss ārpolitikā, visticamāk, nemainīsies. Valsts joprojām stingri iestāsies pret jebkādiem mēģinājumiem no ārpuses ietekmēt Grenlandes statusu. Tāpat Dānija turpinās būt viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām Eiropā.
Tomēr attiecības ar ASV šobrīd ir saspringtas. Vietējie pētnieki norāda, ka dāņu uzticība savam lielajam sabiedrotajam ir mazinājusies. Tikai neliela daļa iedzīvotāju joprojām uzskata ASV par pilnībā uzticamu partneri, un tas ietekmē to, kā valdība plāno turpmākos aizsardzības iepirkumus un tirdzniecības līgumus. Šī neuzticība ir kļuvusi par sava veida “fona troksni”, kas pavada visas politiskās debates Kopenhāgenā.