Daudzi investori gadiem ilgi ir cerējuši, ka Bitcoin kļūs par 21. gadsimta digitālo zeltu. Tomēr pēdējā laikā šīs cerības ir saskārušas ar realitāti, jo krīzes brīžos cilvēki joprojām dod priekšroku pārbaudītām vērtībām. Kamēr fiziskā zelta cena sasniedz jaunus rekordus, kriptovalūtu tirgus piedzīvo diezgan smagus laikus.
Dr. Jonass Gross, kurš vada Digitālā eiro asociāciju, intervijā skaidro, kāpēc Bitcoin pagaidām vēl nav kļuvis par drošu patvērumu un kas tam traucē.
Vēl nesen daudzi kriptovalūtu entuziasti skaļi prognozēja, ka Bitcoin cena sasniegs 150 vai pat 200 tūkstošus dolāru. Šobrīd ir skaidrs, ka šīs prognozes nav piepildījušās. Jonass Gross norāda, ka pie vainas ir cilvēku emociju cikli. Kad tirgū iet labi, visi kļūst pārlieku optimistiski, bet grūtākos brīžos iestājas tikpat liels pesimisms.
Pašlaik galvenā problēma ir tāda, ka lielākā daļa tirgus dalībnieku Bitcoin vēl neuztver kā digitālo zeltu. Ja tā būtu, tad globālās nestabilitātes laikā Bitcoin cena augtu līdz ar zeltu. Realitātē mēs redzam pretējo – investori krīzes brīžos no kriptovalūtām bēg, nevis tajās meklē glābiņu. Šis process, kurā Bitcoin tiešām kļūst par drošu aktīvu, prasīs daudz vairāk laika, nekā tika cerēts.
Kā tirgu ietekmē lielie spēlētāji un fondi
Pēdējā laikā lielu lomu spēlē tā saucamie Bitcoin ETF jeb biržā tirgotie fondi. Tie darbojas kā sava veida pastiprinātāji. Kad tirgus noskaņojums ir pozitīvs, šie fondi pērk Bitcoin un dzen cenu uz augšu. Taču tiklīdz parādās pirmās problēmas, notiek masveida līdzekļu izņemšana, kas kritumu padara vēl straujāku.
Interesanti ir novērot atsevišķu uzņēmumu stratēģiju. Piemēram, Maikla Seilora komanda šajā krituma posmā rīkojas pilnīgi pretēji vairumam – viņi turpina iepirkt Bitcoin, kad citi to pārdod. Speciālisti lēš, ka bez šādiem pastāvīgiem un lieliem pirkumiem Bitcoin cena šobrīd varētu būt vēl zemāka. Šādi spēlētāji būtībā tur tirgu “virs ūdens”.
Kāpēc īstais zelts joprojām ir uzvarētājs
Rodas jautājums – kāpēc 2025. gadā un 2026. gada sākumā fiziskais zelts bija tik daudz veiksmīgāks? Atbilde ir vienkārša: uzticība. Bitcoin joprojām tiek uzskatīts par riskantu aktīvu, kas līdzinās tehnoloģiju uzņēmumu akcijām. Kad pasaulē sākas nemieri vai ekonomiskas problēmas, cilvēki nevēlas lieki riskēt. Viņi izvēlas to, kas ir pārbaudīts gadu tūkstošiem.
Zeltam ir fiziska forma un gadsimtiem ilga vēsture kā vērtības mērauklai. Bitcoin šobrīd vēl tikai mācās šo lomu. Lai gan tam ir vairākas priekšrocības, piemēram, to ir vieglāk glabāt un pārvietot pāri robežām, ar tehniskiem plusiem vien nepietiek. Ir vajadzīga plaša sabiedrības pieņemšana, kas nenotiek vienas dienas vai viena gada laikā.
Vai cerība uz digitālo zeltu ir galīgi vējā
Neskatoties uz pašreizējo lejupslīdi, Jonass Gross saglabā mieru. Viņš uzskata, ka Bitcoin fundamentālās īpašības nav mainījušās. Tas joprojām ir ierobežots resurss, kuru nevar pavairot pēc vajadzības. Tieši šīs īpašības ilgtermiņā varētu ļaut tam ieņemt zelta vietu digitālajā vidē.
Šobrīd investoriem vienkārši ir vajadzīga pacietība. Finanšu tirgi vienmēr kustas pa apļiem – pēc vājuma periodiem nāk jauni kāpumi. Tas, ko mēs redzam pašlaik, ir dabiska tirgus attīrīšanās un nobriešana. Bitcoin ceļš līdz “drošā patvēruma” statusam būs garš, bet potenciāls nekur nav pazudis. Tas vienkārši nenotiek tik ātri, kā to rādīja skaistās prezentācijās pirms pāris gadiem.