Taivānas Aizsardzības ministrija ziņo, ka piektdien salas tuvumā manītas 16 Ķīnas kara lidmašīnas. Tas notika tieši tajā pašā laikā, kad Pekinā norisinājās augsta līmeņa tikšanās starp Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un Taivānas lielākās opozīcijas partijas vadītāju.
Šāda sakritība nav nejauša un kārtējo reizi parāda saspīlēto situāciju starp abām pusēm. Kamēr pie sarunu galda izskan vārdi par mieru, debesīs virs salas turpinās militāra spēka demonstrēšana.
Tikšanās Pekinā un stingrie brīdinājumi
Piektdienas rītā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins tikās ar “Kuomintang” (KMT) partijas priekšsēdētāju Čenu Livaņu. Sarunu laikā Ķīnas līderis bija nelokāms un paziņoja, ka viņš nekādā gadījumā necietīs Taivānas neatkarību. Pekina joprojām uzskata salu par savu teritoriju, kas tai pienākas, un šādi paziņojumi ir skaidrs signāls visai pasaulei par Ķīnas nākotnes nodomiem.
Čena Livaņa savu vizīti raksturoja kā miera misiju. Viņa vēlējās mazināt pēdējā laikā pieaugušo spriedzi un pauda cerību, ka abas puses varētu vienoties par miera “institucionalizāciju”. Tas nozīmē, ka opozīcijas partija vēlētos izveidot oficiālu mehānismu, kas novērstu iespējamus militārus konfliktus nākotnē. Tomēr šāda pretimnākšana Ķīnai Taivānas pašreizējā valdībā tiek vērtēta ļoti piesardzīgi.
Militārais spiediens kā sarunu rīks
Kamēr politiķi Pekinā runāja par mieru, Taivānas radari fiksēja 16 Ķīnas kara lidmašīnas, kas veica lidojumus salas tuvumā. Šīs aktivitātes sākās priekšpusdienā un turpinājās līdz pat pēcpusdienai, aptverot tieši to laiku, kad Sji un Čena sēdēja pie sarunu galda. Taivānas amatpersonas norāda, ka šī ir ierasta Ķīnas taktika – izmantot militāru spēku, lai izdarītu spiedienu politisko sarunu laikā.
Šen Jučuns, kurš atbild par Taivānas attiecībām ar Ķīnu, uzskata, ka šāda rīcība ir divkosīga. No vienas puses, pasaulei tiek sūtīti vēstījumi par miera uzturēšanu, bet no otras puses – militārās mācības un lidmašīnu lidojumi pie salas robežām nebeidzas ne uz mirkli. Šāda pieeja liek Taivānas sabiedrībai apšaubīt Pekinas patiesos nodomus un solījumus par mierīgu līdzāspastāvēšanu.
Iekšējās domstarpības Taivānas politikā
Vizīte ir izraisījusi arī asas diskusijas pašas Taivānas iekšienē. Opozīcijas partijas pārstāvji uzskata, ka sadarbība ar Ķīnu ir vienīgais ceļš uz “mieru ar cieņu”. Viņuprāt, iedzīvotājiem ir jāizvēlas starp diviem ceļiem – samierināšanos un stabilitāti vai pastāvīgu kara draudu ēnu. KMT vicepriekšsēdētājs Čans Junkuns norādīja, ka sarunas ar Ķīnu nav padošanās, bet gan pragmatiska rīcība valsts drošības labā.
Taču pašreizējā Taivānas prezidenta Laja Cjinde administrācija šo tikšanos vērtē pavisam citādi. Viņi uzskata, ka Pekina šīs sarunas izmanto tikai tādēļ, lai pasaulei parādītu Taivānu kā Ķīnas daļu. Prezidenta birojs piektdienas vakarā nāca klajā ar paziņojumu, ka Sji un Čenas tikšanās mērķis patiesībā ir salas aneksijas plānu virzīšana. Valdības nostāja ir stingra: Taivānas nākotni var izlemt tikai un vienīgi tās iedzīvotāji, nevis svešas lielvaras vai opozīcijas vienošanās ar tām.
Nākotne starp cerībām un draudiem
Situācija Taivānas šaurumā joprojām ir viena no bīstamākajām pasaulē. Kamēr opozīcija meklē veidus, kā sadzīvot ar milzīgo kaimiņu, valsts aizsardzības spēki katru dienu gatavojas sliktākajam scenārijam. Lidmašīnu lidojumi un militārās aktivitātes pie salas robežām ir kļuvušas par ikdienu, taču tās vienmēr pastiprinās brīžos, kad notiek svarīgi politiski notikumi vai vizītes.
Ķīnas oficiālās iestādes pagaidām nav sniegušas komentārus par konkrētajiem lidmašīnu lidojumiem vizītes laikā. Tas liecina, ka Pekina šādas darbības uzskata par pašsaprotamām un turpinās tās izmantot kā galveno ietekmes sviru. Pasaulei atliek vien vērot, vai diplomātiskie centieni spēs mazināt militāro aktivitāti, vai arī tie kalpos tikai kā dekorācija arvien pieaugošam spiedienam uz salas neatkarību.
