Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) savā jaunākajā ziņojumā brīdina par nopietnu risku globālajai ekonomikai. Ja saspīlējums starp ASV, Izraēlu un Irānu turpināsies un energoresursu cenas saglabāsies augstas, pasaule var attapties jaunā recesijā.
Pašlaik prognozes rāda, ka sliktākajā scenārijā pasaules ekonomikas izaugsme nākamgad varētu noslīdēt zem 2% robežas. Šāda situācija pēdējo 45 gadu laikā ir piedzīvota tikai četras reizes, un pēdējais šāds trieciens bija Covid-19 pandēmijas laikā.
Konflikts Tuvajos Austrumos un tā sekas
Galvenais iemesls šīm bažām ir karadarbība, kas Tuvajos Austrumos sākās 2026. gada februāra beigās. Situācija kļuva kritiski saspīlēta pēc tam, kad tika slēgts stratēģiski svarīgais Hormuza šaurums. Tā ir viena no nozīmīgākajām kuģošanas ceļiem pasaulē, pa kuru tiek transportēts milzīgs daudzums naftas un gāzes. Kad miera sarunas starp ASV un Irānu izgāzās, energoresursu cenas strauji uzlēca debesīs un kopš tā laika saglabājas nepastāvīgas.
SVF ekonomisti norāda, ka ekonomiku visvairāk apdraud tieši ilgstošs cenu kāpums. Ja naftas cena šogad vidēji būs ap 110 dolāriem par barelu, bet nākamgad sasniegs pat 125 dolārus, sekas jutīs ikviena mājsaimniecība. Tas nozīmē ne tikai dārgāku degvielu, bet arī augstākas cenas pārtikai un citām precēm, jo loģistikas izmaksas pieaug visās nozarēs.
Ko 2% izaugsme nozīmē parastam iedzīvotājam?
SVF galvenais ekonomists Pjērs Olivjē Gurinšā skaidro, ka “recesija” globālā mērogā ir diezgan abstrakts jēdziens, taču reālajā dzīvē to izjutīs gandrīz visi. Ja ekonomikas izaugsme palēninās līdz 2%, tas parasti nozīmē bezdarba pieaugumu un pirktspējas kritumu. Daudzviet pasaulē cilvēki saskarsies ar pārtikas trūkumu vai nespēju atļauties ikdienas preces.
Šobrīd inflācija nākamgad varētu sasniegt 6%. Lai to ierobežotu, centrālās bankas varētu būt spiestas vēl vairāk celt procentu likmes. Tas savukārt padarīs kredītus dārgākus gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, vēl vairāk bremzējot jebkādu attīstību.
Kurām valstīm klāsies visgrūtāk
No attīstītajām valstīm vislielāko triecienu prognozē Lielbritānijai. Tās ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam jau ir samazināta no 1,3% uz 0,8%. Energoresursu cenu šoks Apvienoto Karalisti skar smagāk nekā citas Eiropas valstis, lai gan SVF cer uz atlabšanu 2027. gadā, ja vien konflikts drīz beigsies.
Arī pašā Tuvo Austrumu reģionā aina ir drūma. Irānas ekonomika šogad varētu sarukt par vairāk nekā 6%. Smagi cietusi arī Katara, kuras naftas un gāzes infrastruktūra tika apšaudīta ar raķetēm un droniem. Pasaulē lielākā sašķidrinātās dabasgāzes rūpnīca Ras Lafanā ir bojāta, un tās pilnvērtīga darbība tuvākajā laikā nav gaidāma. Rezultātā Kataras ekonomikai prognozē kritumu par 8,6%.
Līdzīga situācija ir Irākas kaimiņvalstīs, kuras izjūt karadarbības tiešo ietekmi. Tomēr SVF atzīmē: ja izdosies panākt mieru un atjaunot eksporta ceļus tuvāko mēnešu laikā, šīs valstis varētu piedzīvot strauju izaugsmi jau nākamgad.
Alternatīvie ceļi un energoresursu plūsma
Valstu noturība šajā krīzē lielā mērā ir atkarīga no tā, cik ļoti tās paļaujas uz Hormuza šaurumu. Piemēram, Saūda Arābija ir labākā pozīcijā, jo tai ir “Austrumu-Rietumu” cauruļvads. Tas ļauj nogādāt naftu no Persijas līča uz Sarkano jūru, apejot bīstamo šaurumu. Tāpēc, lai gan Saūda Arābijas izaugsme kļūs lēnāka, tās ekonomika joprojām turpinās augt.
SVF uzsver, ka visas pašreizējās prognozes balstās uz pieņēmumu, ka konflikts atrisināsies tuvāko mēnešu laikā. Ja karš ievilksies vai infrastruktūras bojājumi izrādīsies lielāki, skaitļus nāksies pārskatīt vēlreiz – un ne uz labo pusi.
Krievijas loma un ASV lēmumi
Interesanti, ka viena no valstīm, kas pašlaik gūst labumu no situācijas, ir Krievija. Augsto naftas cenu dēļ tās ekonomikas prognozes ir nedaudz uzlabotas. Neskatoties uz sankcijām, kas tika ieviestas pirms četriem gadiem, Krievijas nafta joprojām ir pieprasīta globālajā tirgū.
Reaģējot uz milzīgo cenu kāpumu, ASV prezidents Donalds Tramps martā pieņēma lēmumu atcelt ierobežojumus Krievijas naftas eksportam. Tāpat uz mēnesi tika īslaicīgi mīkstinātas sankcijas pret Irānas naftu, lai mēģinātu stabilizēt tirgu. Tomēr vēlāk Tramps paziņoja par ASV blokādi Irānas ostām, lai pilnībā apturētu tās eksportu, kas rada jaunu nenoteiktības vilni pasaules biržās. Naftas cenas šobrīd svārstās ap 100 dolāriem, taču jebkurš jauns pavērsiens frontē var tās atkal uzdzīt neparedzētos augstumos.
