Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs gatavojas nākt klajā ar oficiālu piedāvājumu Vācijas dalībai militārajā misijā Hormuza šaurumā. Šis ierosinājums tiks prezentēts piektdienas sarunās Parīzē, kur pulcēsies vairāku ietekmīgu valstu līderi.
Vācijas galvenais uzdevums būtu palīdzēt atjaunot drošu kuģošanu šajā stratēģiski svarīgajā reģionā pēc tam, kad tur beigsies aktīvā karadarbība. Plāns paredz ne tikai mīnu meklēšanu un neitralizēšanu, bet arī plašu jūras teritorijas novērošanu, lai novērstu jaunus apdraudējumus.
Ko tieši Vācija piedāvā
Vācijas plāns paredz piesaistīt “Bundeswehr” jeb valsts bruņoto spēku floti un aviāciju. Ja piedāvājums tiks apstiprināts, Vācija uz reģionu varētu nosūtīt mīnu meklēšanas kuģus, pavadošo kuģi un izlūkošanas lidmašīnas. Galvenais mērķis būtu attīrīt ūdensceļus no mīnām un nodrošināt nepārtrauktu jūras uzraudzību. Šāda rīcība ir nepieciešama, lai tirdzniecības kuģi atkal varētu droši pārvietoties pa šaurumu, kas ir kritiski svarīgs visas pasaules energoapgādei.
Pašlaik Vācijas rīcībā ir astoņi mīnu meklētāji un divi specializēti mīnu nirēju kuģi. Katru šādu vairāk nekā 50 metrus garu kuģi parasti vada 42 karavīru komanda. Tomēr pagaidām vēl nav precīzi zināms, cik daudz tehnikas un personāla tiks nosūtīts uz Hormuza šaurumu. Tas būs atkarīgs no sarunu iznākuma un reālās situācijas reģionā pēc pamiera iestāšanās.
Stingri nosacījumi pirms misijas sākuma
Lai gan Vācija ir izrādījusi iniciatīvu, kanclers Mercs uzsver, ka iesaistīšanās notiks tikai pie ļoti stingriem nosacījumiem. Pirmkārt un galvenokārt, reģionā ir jābūt spēkā vismaz pagaidu pamieram. Vācija neplāno sūtīt savus spēkus tiešas karadarbības zonā, bet gan iesaistīties situācijas stabilizēšanā pēc tam, kad ieroči būs apklusuši.
Tāpat jebkurai militārai misijai būs nepieciešams gan Vācijas valdības, gan parlamenta jeb Bundestāga apstiprinājums. Pēc tikšanās ar Īrijas premjerministru Berlīnē, Mercs atzina, ka līdz reālam misijas sākumam vēl ejams tāls ceļš. Pašlaik fokuss ir uz diplomātiskajām sarunām, lai sagatavotu pamatu drošības garantijām nākotnē.
Stratēģiskais atbalsts un loģistika
Lai nodrošinātu veiksmīgu operāciju, Vācija varētu izmantot savu loģistikas bāzi Džibutijā, kas atrodas Austrumāfrikā. Šī vieta ir stratēģiski ļoti izdevīga, jo ļauj efektīvi koordinēt jūras izlūkošanas lidojumus un uzturēt sakarus ar kuģiem Persijas līča reģionā. Tiek izskatīta arī iespēja, ka Vācija varētu pārņemt lielāku atbildību NATO operācijās Ziemeļatlantijā. Tas ļautu citiem sabiedrotajiem atbrīvot savus spēkus un novirzīt tos tieši uz Hormuza šaurumu.
Piektdienas tikšanās Parīzē būs izšķiroša. Tajā piedalīsies Francijas prezidents Emanuels Makrons, Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers un Itālijas premjerministre Džordža Meloni. Citi potenciālie sabiedrotie sarunām pieslēgsies video formātā. Šīs tikšanās mērķis ir izveidot vienotu koalīciju, kas spētu atbloķēt ūdensceļu, kurš kopš 28. februāra ir praktiski slēgts.
Kāpēc šis šaurums ir tik svarīgs
Hormuza šaurums ir galvenais artērija globālajai naftas un sašķidrinātās gāzes plūsmai. Pirms kara sākuma caur to tika transportēta piektā daļa no visiem pasaules jēlnaftas krājumiem. Kopš sākās ASV un Izraēlas gaisa triecieni Irānai, šī plūsma ir gandrīz pilnībā apstājusies. Tas ir izraisījis energoresursu cenu lēcienu visā pasaulē.
Starptautiskās Enerģētikas aģentūras brīdinājumi ir skarbi – ja blokāde turpināsies, Eiropa var saskarties ar reaktīvās degvielas trūkumu jau tuvāko sešu nedēļu laikā. Tas nozīmētu ne tikai dārgāku apkuri un benzīnu, bet arī aviācijas nozares paralīzi. Tieši šis steidzamības faktors liek Eiropas līderiem rīkoties ātri un meklēt veidus, kā ar militāru un diplomātisku spēku atjaunot kārtību reģionā.
