Slovākija gatava bloķēt jaunās sankcijas: strīda pamatā naftas vada “Družba” nākotne

Slovākija ir paziņojusi, ka nepiekritīs nākamajām Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju, kamēr netiks atjaunota naftas plūsma pa cauruļvadu “Družba”.

Slovākijas ārlietu ministrs ceturtdien skaidroja, ka šāds solis ir nepieciešams valsts interešu aizstāvībai. Bratislavai šis šobrīd šķiet vienīgais reālais veids, kā panākt, lai Krievijas nafta atkal sāktu plūst cauri Ukrainas teritorijai.

Šī situācija ir radījusi saspīlējumu starp kaimiņvalstīm un Eiropas institūcijām. Slovākijas vadība uzskata, ka bez šāda stingra nosacījuma naftas piegādes pa sauszemi varētu arī neatjaunoties. Līdz šim visaktīvāk par cauruļvada darba atsākšanu iestājās Ungārijas līdzšinējā valdība. Interesanti, ka arī nākamais Ungārijas vadītājs Pēters Maģars atbalsta šo mērķi. Viņš, tāpat kā kaimiņvalsts politiķi, vēlas redzēt stabilu “Družba” darbību, jo tas ir būtisks energoresursu avots reģionam.

Slovākijas premjers Roberts Fico un Viktors Orbāns jau iepriekš ir veltījuši asus vārdus Ukrainai. Viņi vairākkārt izteikušies, ka Kijiva izmanto esošo situāciju kā šantāžas rīku un nemaz nesteidzas labot bojāto infrastruktūru. Šie pārmetumi ir radījuši diezgan smagu atmosfēru diplomātiskajās sarunās.

 

Eiropas Savienības iesaiste un risinājumi

Lai gan strīdi ir bijuši karsti, pēdējā laikā parādījušies pirmie soļi situācijas atrisināšanai. Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ir apstiprinājusi, ka Eiropas Savienība palīdzēs atjaunot cauruļvada darbību. Tas nozīmē, ka Brisele ir gatava iesaistīties ne tikai ar vārdiem, bet arī ar konkrētu rīcību.

Pēc tam, kad puses apmainījās ar diezgan skarbiem paziņojumiem, Ukraina ir piekritusi veikt nepieciešamos remontdarbus. Svarīgi, ka šis remonts tiks apmaksāts no Eiropas Savienības līdzekļiem. Tas dod cerību, ka tehniski šķēršļi tiks novērsti un nafta atkal varēs plūst bez politiskiem aizķeršanās punktiem.

Daudzām Centrāleiropas valstīm naftas vads “Družba” ir vēsturiski svarīgākā piegādes artērija. Kad darbs apstājas, rodas jautājumi par to, cik stabili un par kādu cenu būs pieejami energoresursi nākotnē. Slovākijas un Ungārijas politiķi uzskata, ka viņu pienākums ir rūpēties par savas valsts ekonomisko drošību, pat ja tas nozīmē asāku rīcību Eiropas Savienības līmenī.

Šobrīd notiek aktīva nogaidīšana. No vienas puses ir solījumi par remontu un finansiāls atbalsts no Eiropas, bet no otras – Slovākijas stingrais “nē” jaunām sankcijām, kamēr vārdi nepārvērtīsies darbos. Tuvākās nedēļas rādīs, vai šis spiediens nostrādās un vai izdosies atrast visām pusēm pieņemamu kompromisu.