Izraēlas triecieni Irānai un Irānas reakcija piektdien izraisīja satricinājumu pasaules finanšu tirgos. Īpaši kāpa naftas cena, piektdienas pēcpusdienas vidū pieaugot par 7%.
Tas ir radījis bažas, ka mēs varētu saskarties ar vēl vienu strauji augstāku enerģijas cenu periodu, kas novedīs pie cenu kāpuma visam, sākot no benzīna un pārtikas līdz brīvdienu ceļojumiem.
Tieši tas notika pēc tam, kad Krievija pirms trim gadiem iebruka Ukrainā, ietekmējot cilvēku dzīvi visā pasaulē.
Izraēlas veiktie uzbrukumi izraisīja tūlītēju reakciju tirgos. Brent jēlnaftas – galvenais starptautiskais etalons – pieauga par vairāk nekā 10%, bet pēc tam nokritās līdz aptuveni 75 USD par barelu.
Naftas cena visu laiku pieaug un krītas, reaģējot uz lieliem ģeopolitiskiem notikumiem un globālās ekonomikas stāvokli, tāpēc nav pārsteigums, ka naftas cenas reaģē uz uzbrukumiem.
Tomēr Brent jēlnaftas cena joprojām ir par aptuveni 10% zemāka nekā gadu iepriekš. Tas ir arī krietni zem virsotnēm, kas tika novērotas 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad tas pieauga līdz gandrīz 130 $.
Vai benzīna un citas cenas celsies
Kad naftas vairumtirdzniecības cena paaugstinās, daudzi cilvēki to vispirms pamana, kad tas izraisa augstākas benzīna cenas.
Bet dārgāka enerģija nodrošina arī augstākas cenas gandrīz visam, sākot no lauksaimniecības līdz ražošanai.
Runājot par pārtiku, augstākas enerģijas izmaksas daudzējādā ziņā var izraisīt augstākas cenas plauktā. Tas var sadārdzināt lauksaimniecības tehnikas ekspluatāciju, produkcijas transportēšanu, kā arī pārtikas apstrādi un iepakošanu.
Tomēr tas notiks tikai tad, ja enerģijas cenas ilgstoši saglabāsies augstas. Pat ar benzīnu un dīzeļdegvielu pieaugošajām jēlnaftas cenām ir tikai ierobežota ietekme.
Daudzi atcerēsies cenu šoku, kas sekoja Ukrainas konflikta sākumam. Tas lielā mērā bija atbilde uz augstākām gāzes cenām.
Daudzi no mums silda savas mājas ar gāzi, un daudzviet arī elektrības cenas tiek noteiktas saistībā ar gāzes cenu.
Gāzes cenas pieaugušas arī pēc ceturtdienas nakts uzbrukumiem. Taču ietekme uz mājsaimniecībām izpaudīsies tikai lēni, ja vispār, ņemot vērā tirgus darbību, tostarp regulatora lomu cenu ierobežošanā.
Pasaules naftas cenas pieaug pēc Izraēlas uzbrukuma Irānai
Pašreizējā situācija ir “ļoti nozīmīga un satraucoša”, saka Richard Bronze ģeopolitikas vadītājs konsultāciju un pētījumu firmā Energy Aspects. Taču tas nenozīmē, ka tam būs tik liela ietekme kā Ukrainas konfliktam vai pat iepriekšējām nepatikšanām Tuvajos Austrumos.
Galvenie jautājumi ir par to, cik ilgi Izraēla un Irāna paliek šajā konfliktā, vai citas reģiona valstis ir iesaistītas un vai ASV iesaistās situācijas deeskalēšanai.
Pirmkārt, tas ir atkarīgs no tā, vai mēs redzēsim reālus kuģniecības traucējumus Hormuzas šaurumā, ūdensceļā pie Irānas dienvidu krasta, kas ir ceļš uz globālajiem tirgiem aptuveni piektajai daļai pasaules naftas ieguves.
Tas joprojām ir maz ticams scenārijs, taču Irāna to ir apdraudējusi pagātnē, un tagad tas ir nedaudz vairāk iespējams nekā pirms 24 stundām. Un šis ārējais risks ir daļa no tā, kas paaugstina cenas.
Bez piegādes pārtraukumiem naftas cenas, visticamāk, nesaglabāsies augstas. 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pieauga pieprasījums pēc enerģijas, jo globālā ekonomika atsākās pēc Covid.
Tagad pasaules ekonomika piedzīvo grūtākus laikus, un naftas ražotājiem no Saūda Arābijas līdz Brazīlijai ir iespējas palielināt naftas piedāvājumu, kas palīdzētu pazemināt cenas.
Ko tas nozīmē globālajai ekonomikai
Jebkāda enerģijas cenu pieauguma mērogs un plašāka ietekme būs atkarīga no tā, cik liela nozīme būs konfliktam starp Izraēlu un Irānu.
Taču tas var būt “slikts satricinājums globālajai ekonomikai sliktā laikā”, saka Mohammeds El-Erians, aktīvu pārvaldītāja Allianz galvenais ekonomikas padomnieks.
“Lai arī kā jūs to aplūkotu, tas ir negatīvs īstermiņā, tas ir negatīvs ilgtermiņā. Tas ir vēl viens satricinājums ASV vadītās globālās ekonomiskās kārtības stabilitātei laikā, kad jau bija daudz jautājumu.”
Capital Economics aprēķini liecina, ka, ja naftas cenas atgrieztos virs 100 USD par barelu, tas varētu palielināt inflāciju attīstītajās valstīs par 1%, apgrūtinot dzīvi centrālajām bankām, kas cer pazemināt procentu likmes.