Plašāku informāciju par iespējamiem variantiem Nacionālais veselības dienests sola nākamnedēļ.
Veselības ministrija veikusi iedzīvotāju aptaujas, noskaidrojusi, ka liela daļa nevakcinēto nav kategoriski pret. Viņi baidās no blaknēm, nolēmuši nogaidīt, nav pietiekami motivēti, lai mēģinātu atrast tuvākos vakcinēšanas punktus.
Visaktīvāk vakcinējušies kurzemnieki – vismaz viena pote ir 40%. Latgalē – mazāk nekā piektdaļai (18,3%), Zemgalē – mazāk nekā ceturtā daļa (23,7%). Vissatraucošākais ir tas, ka nav izdevies savakcinēt apdraudētāko grupu – seniorus.
Eiropā vismaz vienu vakcīnu saņēmuši jau 80% no visiem iedzīvotājiem, kas vecāki par 80 gadiem. Latvijā – nepilna trešdaļa. Mazāk potēto senioru ir tikai Rumānijā un Bulgārijā. Amatpersonas secina, ka līdzšinējā stratēģija, kad iedzīvotājiem pašiem jāmeklē iespēja tikt pie vakcīnas, nav bijusi draudzīga vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Turpmāk seniorus virs 80 gadiem potēs viņu mājās. Jelgavas un Daugavpils sirmgalvjiem jau zvana “Tet” operatori, personīgi aicinot viņus pieteikties. Tas tikšot darīts arī citās Latvijas vietās.
“Izdodas arī pierunāt nākt un pierakstīties vienu daļu sazvanīto cilvēku. Tas nozīmē, ka šī pasniegšanās pretī, piezvanīšana, uzrunāšana arī daļēji strādā,” skaidro Pavļuts.
Uz “Nekā personīga” jautājumu, vai šī personīgā senioru uzrunāšana – vai to nebija iespējams jau pirms pāris mēnešiem sākt, jo zināms, ka Eiropā seniori saņēma personīgus uzaicinājumus gan telefoniski, gan citur rakstiski, Juhņēviča atbild:
“Es gribētu teikt, ka šis projekts atšķiras no varbūt citiem tādiem projektiem, aiz tā, ka šis projekts ir elastīgs, viņš ir mainīgs, mums ir jāpiemērojas situācijai.
Ja jūs atceraties, tad pirms pāris mēnešiem mēs vispār būvējām visu procesu kā tādu, mums bija vakcīnu trūkums, mums bija ļoti svarīgi, ka vispār tiek palaista šī “manavakcīna.lv” vietne.”
Raidījums pēc tam vaicā – vai tādas situācijas, kādas bija vēl pirms pāris nedēļām, kad seniors jau sen bija pieteicies vai nu vietnē, vai pa telefonu un pacietīgi gaidīja, kad viņam kāds piezvanīs un pateiks, kur viņam jāiet, vai tādas situācijas vairs nav, Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja atbild:
“Principā mums nav atnākušas ziņas, ka šādas situācijas būtu, līdz ar to es gribētu teikt, ka nē, tās ir novērstas.”
Tas, ko nav izdevies novērst, ir maldinošas informācijas pārbagātība. Savulaik plānoto vakcinācijas avīzi tomēr neizdos, tā vietā publicēs informāciju reģionālajos laikrakstos.
“Vakcinācijas avīzi kā lielu, drukātu izklājumu, ar kuriem bija pilnas mūsu pastkastītes uz pašvaldību vēlēšanām, tādā formātā mēs materiālu nedrukāsim.
Atgādināšu, ka bija ļoti daudzas un visādas skepses par šo tēmu un daudzi izmantoja iespēja paironizēt par mums, bet lai jau paliek. Mēs drukājam daudz un ļoti dažādus informatīvus materiālus,” norāda Pavļuts.
“Mums ir aktuāla visas sabiedrības vakcinācija, bet, protams, mūsu galvenās auditorijas, ar kurām mēs turpināsim strādāt tuvāko mēnešu laikā, ir seniori, izglītības sistēmas darbinieki, kā arīdzan krievvalodīgie un Latgales iedzīvotāji,” skaidro Juhņēviča.
“Šobrīd, pārrunājot arī ar pārējiem kolēģiem, šie materiāli mums ārkārtīgi pietrūkst. Nav īsti nekā, ko iedot pacientiem palasīt, kas būtu valstiski veidots, kur būtu pateikts, kādēļ tas ir vajadzīgs un ka tas nav personīgi mans izdomājums, ka ir jāvakcinējas,”
saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs.
Daļa maldinošās informācijas pie iedzīvotājiem nāk no pašiem mediķiem, it īpaši tiem, kas paši ar vakcināciju nenodarbojas un neseko līdzi jaunākajai informācijai un pētījumiem par vakcīnu. Viņi iesaka senioriem ar hroniskām slimībām nepotēties, lai gan imunologi uzsver, ka šai grupai ne tikai nav šķēršļu, bet tai ir pat īpaši svarīgi pasargāties no Covid-19.
“Vēl arvien mēs ļoti bieži saskaramies ar situācijām, kad cilvēks saka: jā, bet man ģimenes ārsts vai cits ārsts saka: tev jāpagaida,” saka Pavļuts.
“Piemēram, viens plaši izplatīts mīts, manuprāt, Latvijas sabiedrībā, arī ārstu vidē tostarp, ka ir cilvēki, kuri nevar vakcinēties. Imunologu ieskatā tādu cilvēku faktiski nav, kuri nevar vakcinēties. Pat cilvēki, kuriem ir citas nopietnas saslimšanas. Jo īpaši, jo viņi ir apdraudēti,” turpina veselības ministrs.
“Tie mediķi, kas ikdienā nestrādā ar vakcināciju, viņi šo informāciju iegūst pēc būtības līdzīgi kā pārējā sabiedrības daļa. Bet pacienti viņiem uzticas un vaicā pēc šī viedokļa, un šī informācija, ko mūsu cienījamie speciālisti sniedz, ne vienmēr atbilst patiesībai,” saka Dzalbs.
Ģimenes ārsti karā pret vīrusu jūtas aizmirsti. Pacienti viņiem uzticas, taču ārstu praksēm nav piešķirti papildu resursi, lai tās varētu uzrunāt vairāk šaubīgo iedzīvotāju. Lūgumu pēc finansējuma papildu personāla nolīgšanai, Veselības ministrija noraidījusi.
“Ja man būtu prakse, kas sastāvētu no vienas māsas un no manis kā ģimenes ārsta, mēs neko daudz tiešām arī nevarētu izdarīt.
Vislielākos laika resursus paņem šī pacientu uzrunāšana, darba plānošana, rindošana, pēcāk ir visu datu ievade vairākās sistēmās, kas ir e-veselība, kas ir atskaišu sistēma, statistika, apmaksas sistēma, plānošana, vakcīnu pasūtīšana un tā tālāk. Tas ir darbs, kas ievelkas ģimenes ārstu praksēs līdz tumsai,” uzsver Dzalbs.
Ar vakcināciju pret Covid pašlaik nodarbojas tikai aptuveni puse no Latvijas ģimenes ārstiem. Dati rāda, ka starp šo ārstu pacientiem vakcinēto īpatsvars ir lielāks. Tātad tie iedzīvotāji, kuru ģimenes ārsts nav iesaistījies vakcinēšanā, ir sliktākā situācijā.
Ārsti aicina Nacionālo veselības dienestu uzrunāt arī tos ģimenes ārstus, kas līdz šim sistēmai nav pievienojušies. Dienests sola to drīzumā sākt darīt. Daudzas prakses iepriekš atturēja sarežģītā plānošana – “Pfizer/BioNTech” vakcīnas flakoni bija jāizlieto piecu dienu laikā pēc piegādes. Tagad termiņš pagarināts līdz mēnesim
Ja Latvijai izdosies vakcinēt 70% iedzīvotāju, tas vēl negarantē, ka rudenī nebūs ar jaunajiem vīrusa variantiem saistītu Covid-19 uzliesmojumu. Premjers Krišjānis Kariņš uzdevis Veselības ministrijai līdz jūlija sākumam sagatavot ziņojumu par to, ko darīt, lai ierobežojumus nebūtu jāievieš.
Vairāk skaties “Nekā personīga” sižetā:
