Īrijā aizvadītas vērienīgas Svētā Patrika dienas svinības, kas ik gadu 17. martā apvieno tūkstošiem cilvēku kopīgā godināšanā. Šie svētki, kas vēsturiski sakņojas reliģiskās tradīcijās, mūsdienās kļuvuši par valsts kultūras identitātes un vienotības simbolu.
Viens no krāšņākajiem pasākumiem norisinājās Galvejā, kur parādē līdzās vietējiem iedzīvotājiem un viesiem no dažādām pasaules malām aktīvi piedalījās arī latviešu kopiena. Rakstā aplūkota tautiešu pieredze, integrējoties salas nacionālajos svētkos un iepazīstinot vietējos iedzīvotājus ar Latvijas kultūras mantojumu.
Kultūru daudzveidība Galvejas ielās
Galveja ir trešā lielākā Īrijas pilsēta, kurā mīt ievērojams skaits ieceļotāju, un statistika rāda, ka aptuveni 11% pilsētas iedzīvotāju pieder pie mazākumtautību kopienām. Šī gada parāde notika zem devīzes “Leģendas un uzlecošas zvaigznes”, pulcējot aptuveni 3000 dalībnieku. Starp ukraiņu, poļu, meksikāņu un citu tautību pārstāvjiem īpaši izcēlās latvieši, kuri Galvejā un tās apkaimē ir vairāk nekā divi tūkstoši.
Svinībās piedalījās arī Īrijas iepriekšējais prezidents Maikls Higinss ar kundzi, uzsverot pasākuma nozīmīgumu valsts mērogā. Parādē bija redzami pūtēju orķestri, dažādas interešu grupas un nevalstiskās organizācijas.
Latviešu dalību koordinēja “Galvejas latviešu atbalsta grupa”, pulcinot gan diplomātus, gan vietējās deju kopas “Pastaliņas” un “Rietumkrasts”. Šāda līdzdalība vietējos svētkos palīdz veidot ciešāku saikni ar mītnes zemi un tās tradīcijām, vienlaikus saglabājot savu nacionālo piederību.
Viesi no Latvijas un kopīgas tradīcijas
Viens no pamanāmākajiem mirkļiem parādē bija vidējās paaudzes deju kolektīva “Mārupieši” ierašanās no Latvijas. Dejotāji atzina, ka vizīte Īrijā sniegusi pozitīvas emocijas, neskatoties uz mainīgajiem laika apstākļiem, kas šai salai ir raksturīgi.
Kolektīva vadība norādīja uz interesantu sakritību – Mārupes novada karogā dominē zaļā krāsa, kas ir arī Svētā Patrika dienas galvenais simbols, tādēļ dalībnieki gājienā jutušies dabiski un piederīgi.
Kontakts ar vietējo kopienu izveidojies, pateicoties personīgām saiknēm, jo kolektīvā dejo cilvēki, kuri agrāk paši ir dzīvojuši un strādājuši Īrijā. Sākotnējā iecere par īsu ciemošanos un apskates objektu apmeklēšanu pārauga aktīvā dalībā parādē un pat koncertos.
Šāda sadarbība starp Latvijā dzīvojošajiem un diasporu stiprina kultūras saites un ļauj abām pusēm bagātināties ar jaunu pieredzi. Pēc svētku gājiena dejotāji viesojās arī vietējā viesnīcā, kur priecēja darbiniekus un apmeklētājus ar latviešu dejām, iesaistot kopīgās aktivitātēs arī klātesošos.
Latviešu tautas tērpi un vietējo reakcija
Latviešu dalībnieku košos tautas tērpus Īrijas iedzīvotāji vēroja ar lielu interesi. Organizatori stāsta, ka garāmgājēji bieži izsaka komplimentus par tērpu krāšņumu un neparastumu.
Reizēm košās krāsas un raksti raisa minējumus par tālākiem reģioniem, taču dalībnieki vienmēr izmanto iespēju paskaidrot, ka tie reprezentē Latviju. Tas kalpo kā neformāla izglītošana par mūsu valsts kultūru un vēsturi.
Vietējā latviešu kopiena uzsver, ka dalība īru nacionālajos svētkos nav pretnostatīšana, bet gan atbalsts vietējai kultūrai. Ikdienā dzīvojot Īrijas vidē, brīvdienās latvieši piekopj savas tradīcijas, un šādi svētki ir brīdis, kad parādīt savu nodarbošanos plašākai sabiedrībai.
=