Foto: ekrānuzņēmums no nra.lv intervijas
Latvijas Bankas ekonomists un LU asociētais profesors Oļegs Krasnapjorovs norāda, ka ekonomikas nākotnes ainava ir tiešā mērā pakārtota energoresursu cenu dinamikai
Galvenais jautājums ir par to, vai pašreizējais cenu lēciens ir īslaicīga parādība vai arī mēs pieredzēsim ilgstoši augstas izmaksas. Nav šaubu, ka dārga degviela ir tiešs inflācijas dzinējspēks, kas vienlaikus bremzē kopējo tautsaimniecības izaugsmi, taču precīzi prognozēt šīs ietekmes mērogu pašlaik ir teju neiespējami. Eksperts uzsver, ka situācija tirgos mainās nevis pa dienām, bet pa stundām. Pat rūpīgi analizējot jaunākos datus katru rītu, jebkurš dienas sākumā izteiktais inflācijas pareģojums jau vakarā var izrādīties novecojis globālo svārstību dēļ.
Globālais konteksts un degvielas tirgus salīdzinājums
Analizējot ģeopolitisko ietekmi, Krasnapjorovs atzīmē, ka, neskatoties uz konfliktu Tuvajos Austrumos, degvielas cenas kopumā nav pārsniegušas 2021. gada rekordus, ja neskaita atsevišķus izņēmumus, piemēram, Vāciju, kur litra cena pārsniegusi divu eiro robežu. Arī Baltijas mērogā ir redzamas svārstības – bija posms, kad Lietuvā degviela bija dārgāka nekā pie mums. Runājot par konkurenci Latvijas degvielas tirgū, ekonomists aicina uz situāciju raudzīties plašāk. Ja cenu kāpums Latvijā ir sinhronizēts ar tendencēm visā Eiropas Savienībā, tad pie vainas nav vietējās konkurences trūkums, bet gan globāli faktori vai pēkšņs pieprasījuma pieaugums. Latvija šajā ziņā nav unikālā situācijā; mēs vienkārši esam daļa no kopējā pasaules ekonomikas viļņojuma.
Politiskais spiediens un mazumtirgotāju uzraudzība
Interesanti, ka vairākās ES valstīs politiķi ir vērsušies pret degvielas tirgotājiem ar asu retoriku. Kamēr Vācijas ministri atklāti kritizē uzņēmēju peļņas kāri, Latvijā ekonomikas ministrs Viktors Valainis ir izvēlējies nedaudz mērenāku, tomēr stingru pozīciju, solot, ka uzraugošās iestādes un Konkurences padome rūpīgi sekos katrai cenu izmaiņai, lai nepieļautu nepamatotu sadārdzinājumu.
Pārtikas cenu mīkla un konkurences specifika
Daudz kritiskāka situācija ir novērojama pārtikas sektorā. Kamēr 2024. un 2025. gadā citviet Eiropā cenas sāka kristies, Latvijā šī tendence nebija tik izteikta. Tas radīja pamatotus jautājumus no Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas puses – kāpēc importētas preces, kuru cena nav saistīta ar vietējo darbaspēku vai nodokļiem, pie mums maksā ievērojami dārgāk? Spilgts piemērs ir rīsi, kas Latvijā mēdza būt pat trīsreiz dārgāki nekā kaimiņos Igaunijā.
Lai gan Latvijā darbojas vairāki lieli tīkli kā “Rimi”, “Maxima” un “Lidl”, rodas jautājums par reālo konkurenci. Uzņēmumiem pat nav jāvienojas tieši – tie vienkārši seko līdzi konkurentu cenām. Ja tirgus spēj “pavilkt” augstāku cenu, tirgotāji to izmanto, pat ja Igaunijā tieši tie paši produkti ir lētāki. Tomēr pēdējā laikā arī Latvijā pārtikas cenas beidzot ir sākušas reaģēt uz globālo lejupslīdi, kas vērtējams pozitīvi, lai gan jaunu lielu spēlētāju ienākšana tirgū joprojām būtu vēlama.
Latvijas ekonomiskā izaugsme: sasniegumi un izaicinājumi
Vērtējot 2025. gada IKP pieaugumu 2,1% apmērā, Krasnapjorovs norāda, ka tas liecina par stabilitāti – krīzes nav, un algas turpina augt. Tomēr ar šādu tempu nepietiek, lai mēs pietuvotos kaimiņu Igaunijas un Lietuvas dzīves līmenim. Skatoties ilgtermiņā, Latvijas progress kopš 1995. gada ir bijis iespaidīgs, no 30% pakāpjoties virs 70% no ES vidējā ienākumu līmeņa. Tomēr aktuāls paliek neatbildētais jautājums: kāpēc kaimiņvalstis šajā skrējienā joprojām atrodas mums priekšā un spēj attīstīties vēl straujāk? Kā jūs vērtējat šo analīzi salīdzinājumā ar jūsu novērojumiem ikdienas tēriņos?
Pārtikas cenu dinamika
Degvielas izmaksu ietekme
Baltijas valstu sacensība
Ekonomikas ministra rīcība
Kāds būtu jūsu nākamais jautājums par Latvijas ekonomiku?