Arī ārzemēs strādājošo latviešu bankas kontu informāciju nodos VID

Eiropā banku noslēpumu nav. Šī informācija izskanējusi jau iepriekš, tomēr aktualizējam to vēlreiz, lai atgādinātu par esošo situāciju.

Precizējam, ka šīs izmaiņas, visticamāk, neattieksies uz tiem Latvijas pilsoņiem, kuri kā savu dzīvesvietu būs reģistrējuši adresi ārzemēs. Tas nozīmē, ka skarti piemēram būs sezonas strādnieki, bet tie, kas arvalstī uzturās jau ilgstoši, visticamāk, kā savu adresi, jau būs piereģistrējuši

“(..) vēlamies Jūs informēt, ka ziņas par Jūsu kontā(-os) esošajiem naudas atlikumiem būs iekļautas ziņojumā Valsts ieņēmumu dienestam.” Šis citāts ir no “Swedbank” vēstules klientam. Šādas un līdzīgas vēstules ir saņēmuši arī citu Latvijas banku klienti, kuri dzīvo ārzemēs. Neatkarīgi no tā, vai kontā ir divi eiro vai divi miljoni, par visiem, kuru kontaktinformācijā tiks manītas nerezidenta pazīmes, tiks nosūtīta informācija VID, kas to tālāk apstrādās un dalīsies ar citām valstīm, raksta portāls la.lv un laikraksts Latvijas avīze.

Par kādiem kontiem tiks ziņots?

Valsts ieņēmumu dienestam tiks ziņots par jebkuru, kam ir konts Latvijas bankās un kurš šobrīd dzīvo vai strādā ārzemēs un var tikt uzskatīts par nerezidentu. Ziņots tiks reizi gadā katru gadu līdz 31. jūlijam par iepriekšējo gadu un neatkarīgi no tā, cik liela naudas summa ir bankas kontā.

“Swedbank” mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska īpaši akcentēja, ka prasība sniegt informāciju VID par nerezidentu bankas konta stāvokli attiecas uz visām finanšu iestādēm Latvijā, un to nosaka Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumi nr. 20. Nokļūšanai nerezidenta statusā pietiek ar to, ja kontaktinformācijā ir norādīts ārzemju telefona numurs. Kristīne Jakubovska skaidro, ka tad, ja šī kontakt­informācija neatbilst patiesībai, nepieciešams ne tikai nomainīt šo telefona numuru, bet arī aizpildīt klienta anketu, taču “Pazīmi vai nodokļu rezidences piederību citai valstij nav iespējams mainīt ar atpakaļejošu datumu, izņemot gadījumus, ja tiek iesniegts Latvijas vai citas valsts kompetentās iestādes izdots dokumentārs pierādījums.”

Valsts ieņēmumu dienests ziņo: “Lai pasaulē veicinātu cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, jau šā gada septembrī 52 valstis, tostarp Latvija, uzsāks automātisku informācijas apmaiņu par finanšu iestāžu kontiem.”

Saraksts ar 52 valstīm iekļauj gan Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstis, gan tādas eksotiskas vietas kā Argentīnu, Bermudu salas, Kolumbiju, Seišelu Republiku, Indiju un Dienvidāfrikas Republiku, un 2018. gadā šīm valstīm pievienosies vēl virkne citu valstu – Apvienotie Arābu Emirāti, Austrālija, Honkonga, Brazīlija, Čīle, Izraēla, Kanāda un citas.

Valsts ieņēmumu dienests skaidro: “Tas ir būtisks solis, lai nodokļu administrācijas varētu identificēt nodokļu maksātāja ārvalstīs glabāto naudu, tostarp arī to, kad nodokļu maksātājs gūst ienākumus kā juridiskās personas patiesais labuma guvējs un tādējādi mazinātu iespējas slēpt ienākumus ārzonās.” Tiek minēts arī piemērs – ja Latvijas rezidentam ir atvērts konts kādā no Vācijas finanšu iestādēm, informācija par Latvijas rezidenta finanšu kontu tiek nodota Vācijas nodokļu administrācijai. Savukārt Vācijas nodokļu administrācija nodos šo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

VID ne tikai sniegs informāciju citu valstu kompetentajām iestādēm, bet to arī saņems no citām valstīm, jo visās ES valstīs ir spēkā 2014. gada 9. decembra Padomes Direktīva 2014/107/ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātais Globālais standarts (OECD CRS).

Šķir otru lapu, lai uzzinātu, kā tieši rīkosies VID

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru