Uzmanīs saimniecisko darbību
Latvijā no bankām saņemtā informācija VID tiks arī analizēta, lai noteiktu, vai konta apgrozījums neliecina par fiziskās personas iespējamu saimnieciskās darbības veikšanu Latvijā. Ja saimnieciskā darbība nav reģistrēta, tad persona tiks aicināta to reģistrēt un deklarēt ienākumus, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
Taču ko tad, ja personai saimnieciskā darbība ir reģistrēta, taču ārzemēs, nevis Latvijā? Vai tas nozīmē, ka būs jādodas uz VID pierādīt, ka reģistrācija ir legāla? “Ja VID ir pietiekami pierādījumi, ka konta apgrozījums saistīts ar nerezidenta ārvalstīs gūto ienākumu no saimnieciskās darbības, tālākās darbības nesekos,” mierina Evita Teice-Mamaja, VID sabiedrisko attiecību daļas vadītāja pienākumu izpildītāja, piemetinot, “tomēr vēršam uzmanību, ka nereģistrētās saimnieciskās darbības identificēšana ir tikai viena no iespējām, kā varētu tikt izmantota no kredītiestādēm saņemtā informācija.”
Šeit gan jāpiebilst, ka, piemēram, Apvienotajā Karalistē, kur dzīvo lielākā daļa aizbraukušo, pašnodarbinātajiem reģistrēties pirms biznesa uzsākšanas nav obligāti, turklāt atļauts nopelnīt gadā līdz 500 mārciņām (ap 600 EUR), savu darbību nereģistrējot vispār, tādēļ atsevišķos gadījumos varētu sanākt ilga skaidrošanās. Klīst arī runas, ka Latvijas likumdevēji ES direktīvu un OECD prasības par automātisko informācijas apmaiņu esot sapratuši pa savam un ieviesuši daudz stingrāku kontroli, nekā prasīts.
Sen zināms, ka nerezidentu naudas plūsmas Lielbritānijā tiek pastiprināti uzmanītas, jo Londona ir viens no pasaules finanšu centriem.
Tautieši sašutuši
“Viņiem nav tādu tiesību, kā vispār banka var sniegt informāciju par privātpersonas kontu!” sociālajos tīklos raksta kāda Anglijā dzīvojoša tautiete. “Viss, ja tā tiešām būs, veru Latvijas bankas kontu ciet un atsakos no Latvijas pilsonības!” draud kāds sašutis kungs, sacīto papildinot ar sulīgu lamuvārdu rindu. Viņam piekrīt arī lielākā daļa komentētāju, solot vērt ciet Latvijas banku kontus un saraut visas saites ar dzimto zemi.
Latvija 2014. gadā ir pievienojusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Daudzpusējai konvencijai par savstarpējo administratīvo palīdzību nodokļu jomā, un kopš 2016. gada 1. jūlija Latvija ir ESAO dalībvalsts. No 2016. gada 1. janvāra Latvijas finanšu institūcijām ir pienākums identificēt kontu turētāju, kā arī kontu turētāju patiesā labuma guvēju nodokļu rezidences valstī. Tas nozīmē, ka, piemēram, tie tautieši, kuri dzīvo ārzemēs un, nemaksājot nodokļus, izīrē savus dzīvokļus Latvijā, var dabūt trūkties. Valsts ieņēmumu dienestam gan tiks sniegta tikai informācija par nerezidenta bankas konta stāvokli konkrētā datumā reizi gadā, nevis pilns bankas konta izraksts, taču šī informācija tiks analizēta gan uz vietas, gan nosūtīta tālāk mītnes valsts nodokļu inspekcijai, kam arī var rasties jautājumi par to, no kurienes konkrētajai personai ir papildu ienākumi. Tūlītēja konta aizvēršana nelīdzēs, jo info tiks nodots arī par slēgtajiem kontiem.
UZZIŅA
Tas, vai persona ir vai nav rezidents, tiek noteikts, vadoties pēc vairākām pazīmēm, kas minētas Ministru kabineta 2016. gada 5. janvāra noteikumu nr. 20 “Kārtība, kādā finanšu iestāde izpilda finanšu kontu pienācīgas pārbaudes procedūras un sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par finanšu kontiem” 23. punktā.
1. Norāde uz konta turētāja kā citas iesaistītās valsts nodokļu rezidenta statusu.
2. Konta turētāja pašreizējā korespondences saņemšanas vai dzīvesvietas adrese (tostarp pasta abonenta kastīte) iesaistītajā valstī (izņemot informācijas sistēmās esošo konta turētāja pakalpojumu sniedzēja (piemēram, aktīvu pārvaldītājs, konsultants, grāmatvedis) adresi).
3. Konta turētājam ir viens vai vairāki tālruņa numuri iesaistītajā valstī, bet nav neviena tālruņa numura Latvijas Republikā.
4. Spēkā esošs rīkojums par līdzekļu regulāru pārvedumu uz iesaistītajā valstī esošu kontu, izņemot pārveduma rīkojumus no noguldījumu konta.
5. Spēkā esošas pilnvaras vai paraksta tiesības, kas piešķirtas personai, kuras adrese ir iesaistītajā valstī.
6. Konta turētāja vienīgā saziņai paziņotā adrese ir iesaistītajā valstī esošā korespondences nodošanas adrese izņemšanai pēc pieprasījuma.
Raksta oriģinālu varat izlasī portālā la.lv, spiežot ŠEIT