Pētniece no Brunejas, Reičela Choa “Amnesty International”, teica:
“Tā kā tiek piemēroti nežēlīgi, necilvēcīgi un pazemojoši sodi, tas nepārprotami ierobežo tiesības uz vārda, reliģijas un pārliecības brīvību un kodificē sieviešu un meiteņu diskrimināciju. Legalizēt šādus nežēlīgus un necilvēcīgus sodus pats par sevi ir briesmīgi”.
Viņa piebilda, ka dažus no iespējamiem nodarījumiem “vispār nevajadzētu uzskatīt par noziegumiem, tostarp par seksu starp viena dzimuma pieaugušajiem”.
Apvienotās Karalistes starptautiskās attīstības sekretāre Penija Mordneta sacīja:
“Nevienam nevajadzētu tikt sodītam ar nāvessodu to cilvēku dēļ, kurus paši mīl. Brunejas lēmums ir barbarisks, un Apvienotā Karaliste ir kopā ar LGBT kopienu un tiem, kas aizstāv savas tiesības. LGBT tiesības ir cilvēktiesības”.
Geju tiesību grupas norādīja, ka Brunejā izvietoti 2000 britu karaspēku un Apvienotā Karaliste steidzami meklē jaunu tirdzniecības darījumu ar naftu bagāto valsti. Britu tirdzniecības sūtnis no Brunejas, Pols Skallijs, oktobrī bija ieradies valstī uz sarunām, un ir izskanējuši aicinājumi viņam un Ārlietu birojam pievienoties Mordauntai, nosodot plānus.
Šariata likums attiektos tikai uz musulmaņiem, kuri veido aptuveni divas trešdaļas no iedzīvotājiem.
Sultāns, par spīti askētiskajiem reliģiskajiem likumiem, kas reglamentēja morālo uzvedību Brunejā, bija iekļuvis skandālā, kurā bija iesaistīts viņa brālis princis Džefrī Bolkīrahs, kurš deviņdesmitajos gados, būdams finanšu ministrs, izvilināja $15 000 000 no valsts, un tas noveda pie ieilguša naida abu starpā.
Džefrī uzkrītošais un ne – Islāmiskais dzīvesveids, kas nāca gaismā vairākās tiesas prāvās, bija saistīts ar ārzemju mīļākās harēmu un automašīnas iegādi, erotisko skulptūru un luksusa jahtas iegādi.
Avots: amp.theguardian.com