Ķīna pēdējos gados ir kļuvusi par galveno ekonomisko spēlētāju Centrālajā Āzijā, apsteidzot Krieviju un citus lielos partnerus. 2025. gads šajās attiecībās ir bijis īpaši zīmīgs, jo tirdzniecības apgrozījums starp reģiona valstīm un Ķīnu sasniedza rekordlielus apjomus.
Šī sadarbība vairs neaprobežojas tikai ar vienkāršu preču apmaiņu, bet ir pāraugusi milzīgos kopīgos projektos. Ķīnas uzņēmumi tagad palīdz būvēt rūpnīcas, enerģētikas objektus un transporta maģistrāles, kas maina visa reģiona nākotni.
Tirdzniecības rekordi un jaunā realitāte
Skatoties uz skaitļiem, Ķīnas ietekme reģionā kļūst arvien uzskatāmāka. 2025. gadā tirdzniecības apjoms ar piecām Centrālāzijas valstīm pārsniedza 106 miljardus dolāru. Tas ir 12% pieaugums, salīdzinot ar gadu iepriekš. Interesanti, ka tieši Ķīna šobrīd ir galvenais tirdzniecības partneris šajā reģionā, nostiprinot savas pozīcijas pēc tam, kad Krievijas ietekme nedaudz mazinājās saistībā ar karu Ukrainā.
Lielāko daļu no šīs summas veido Ķīnas eksports — tās ir mašīnas, elektronika un augsto tehnoloģiju produkti. Savukārt atpakaļ uz Ķīnu ceļo ķīmiskās vielas, metāls un lauksaimniecības produkcija. Lai gan dažādu valstu statistikas dati reizēm atšķiras robežu kontroles īpatnību dēļ, kopējā tendence ir skaidra — tik strauja izaugsme vēl nekad nav pieredzēta.
No vienkāršas iepirkšanās līdz kopīgai ražošanai
Viena no lielākajām pārmaiņām ir investīciju raksturs. Ja agrāk Ķīnu galvenokārt interesēja tikai izejvielas, tad tagad situācija ir mainījusies. Vairāk nekā trešdaļa no visiem ieguldījumiem nonāk apstrādes rūpniecībā un enerģētikā. Tas nozīmē, ka Centrālāzijā sāk būvēt rūpnīcas, kas ražo gatavu produkciju, nevis tikai rok ārā resursus.
Eksperti norāda, ka Ķīna sāk pārcelt daļu no savām ražošanas ķēdēm tuvāk resursu ieguves vietām un galvenajiem transporta ceļiem. Tas palīdz ietaupīt uz loģistikas rēķina un izmantot vietējo elektroenerģiju. Reģiona valstīm tas savukārt nozīmē jaunas darbavietas un modernākas tehnoloģijas, kuras tās pašas nespētu ieviest tik īsā laikā.
Kazahstāna un Uzbekistāna — galvenie investīciju centri
Kazahstāna ir saņēmusi lielāko daļu no Ķīnas investīcijām, kas mērāmas miljardos. Tur tiek realizēti vērienīgi projekti, piemēram, jaunas vara kausēšanas rūpnīcas būvniecība un “zaļā” alumīnija komplekss. Tāpat Aktau pilsētā pie Kaspijas jūras plānots būvēt jaunu jūras ostu, kas kļūs par svarīgu punktu tranzītam starp Ķīnu un Eiropu.
Uzbekistānā situācija ir līdzīga, taču tur īpašs uzsvars tiek likts uz saules enerģiju. Ķīnas uzņēmumi tur būvē milzīgus saules paneļu laukus, lai nodrošinātu valsti ar lētu un tīru elektrību. Uzbekistāna pēdējos gados ir kļuvusi par investoriem ļoti pievilcīgu vietu, jo valsts vadība ir solījusi drošību un aizsardzību ārvalstu kapitālam. Arī tūristu skaits no Ķīnas Uzbekistānā ir pieaudzis vairākas reizes, ko veicina bezvīzu režīms un jauni lidojumu maršruti.
Jauni ceļi un dzelzceļi pāri kalniem
Transporta infrastruktūra ir visas šīs sadarbības pamatā. Viens no ambiciozākajiem projektiem ir jauns dzelzceļš, kas savienos Ķīnu, Kirgizstānu un Uzbekistānu. Tas ļaus precēm ceļot daudz ātrāk un kļūs par nopietnu alternatīvu esošajiem maršrutiem.
Tāpat valstis strādā pie tā sauktā “Vidus koridora” paplašināšanas. Tas ir ceļš, kas ved cauri Turcijai un Irānai uz Persijas līci. Valstis ir vienojušās par vienotiem tarifiem un muitas procedūru vienkāršošanu, lai vilcienu sastāvi varētu pārvietoties bez liekas aizķeršanās. Tas ir svarīgi ne tikai Ķīnai, bet visam eirāzijas kontinentam, jo droši un prognozējami sauszemes ceļi mulsina atkarību no nestabilajiem jūras maršrutiem.
Bieži rodas jautājums, kāpēc šī reģiona valstis izvēlas tieši Ķīnu, nevis Eiropas partnerus. Atbilde ir diezgan praktiska. Ķīnas uzņēmumi piedāvā ātrumu un mērogu. Viņi spēj ātri izstrādāt projektus, nodrošināt tehniku un, kas ir būtiski, tūlītēju finansējumu.
Eiropas pieeja ir citādāka — tur investīcijas bieži ir saistītas ar dažādām prasībām pēc reformām, caurspīdīguma un vides standartiem. Lai gan tas uzlabo projektu kvalitāti ilgtermiņā, vietējām elitēm tas bieži šķiet pārāk sarežģīti un lēni. Ķīna savukārt pieturas pie principa par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās, koncentrējoties tikai uz ekonomisko izdevīgumu.
Izaicinājumi un iespējamie riski
Protams, šāda strauja tuvināšanās nes līdzi arī riskus. Viens no tiem ir atkarība no viena liela partnera. Ja imports no Ķīnas augs daudz straujāk nekā vietējais eksports, tas var radīt finanšu problēmas un spiedienu uz vietējām valūtām.
Tāpat reizēm rodas spriedze vietējo iedzīvotāju vidū. Piemēram, Kirgizstānā ir bijuši gadījumi, kad cilvēki protestē pret Ķīnas strādnieku ierašanos, jo uzskata, ka darbs būtu jādod vietējiem. Valdības mēģina skaidrot, ka lielu un sarežģītu objektu būvniecībai nepieciešami speciālisti ar specifisku pieredzi, kādas vietējiem vēl nav.
Kopumā Centrālāzija šobrīd ir vieta, kurā satiekas dažādas ekonomiskās intereses. Lai gan Ķīnas ietekme ir milzīga, reģiona valstis cenšas saglabāt līdzsvaru. Tās saprot, ka ir nepieciešami gan ķīniešu inženieri un kapitāls, gan Eiropas augstās tehnoloģijas un pārvaldības standarti. Galvenais mērķis ir panākt, lai šie projekti palīdzētu pašām valstīm attīstīties un radīt savu ražošanas bāzi, nevis palikt tikai par izejvielu piegādātājiem.
