Izraēlas un Irānas konfliktam saasinoties vēl vairāk, pieaug bažas, ka militāri apdraudēti var būt dabasgāzes lauki. Ja tā notiks, nopietni ietekmēta būs sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) piegāde Eiropā, kā arī tās ekonomikas.
Eiropas enerģijas cenu kāpums ir viens no daudzajiem pašreizējās ģeopolitiskās krīzes riskiem, kas draud bloķēt vienu no pasaulē svarīgākajiem degvielas piegādes maršrutiem.
Kopā ar tirdzniecības konfliktu, ko izraisīja ASV tarifi, pastāv bažas, ka krīze var vilkt lejup arī pasaules ekonomiku. Pasaules Banka šogad sagaida 2,3% pieaugumu pēc 2,8% rādījuma 2024. gadā.
Kopš Izraēla 13. jūnijā veica gaisa triecienus pret Irānas militāro un kodolinfrastruktūru, naftas cenas pasaulē ir pieaugušas par vairāk nekā 10%. Augstās cenas un piegādes traucējumi kopā ar tirdzniecības kara sekām draud samazināt ražošanu visā pasaulē.
Irāna kontrolē ļoti stratēģisko Hormuzas šaurumu, caur kuru ceļo trešā daļa pasaules jūras naftas un piektā daļa pasaules SDG sūtījumu. Ja tas tiks bloķēts, cenas var pieaugt virs 100 USD. Pašlaik barelu jēlnaftas tirgo par vairāk nekā 75 dolāriem, bet starptautiskais Brent ir aptuveni 77 dolāri.
“Es nedomāju, ka šaurums tiks slēgts,” sarunā ar Euronews Business sacīja Londonas Enerģētikas ekonomikas koledžas prezidents Dr. Jusefs Alshammari. Viņš piebilda: “Tas ir vienkārši tāpēc, ka Irānai ir nepieciešams, lai Hormuzas šaurums būtu atvērts, lai kuģi varētu doties cauri pie tās klientiem uz Indiju un Ķīnu.”
Tomēr pat tad, ja tas nav slēgts, ar krīzi saistīto risku dēļ šis fragments jau ir ietekmējis cenas. Daži naftas tankkuģi ir atteikušies braukt cauri. Saskaņā ar FT datiem, pasaulē lielākā biržā kotētā naftas tankkuģu kompānija Frontline paziņoja, ka tā atteiksies no jauniem līgumiem par kuģošanu cauri Hormuzas šaurumam.
Tikmēr “apdrošināšanas kompānijas, visticamāk, šobrīd iekasēs lielāku maksu, kamēr Katara cenšas aizkavēt SDG sūtījumus cauri šaurumam,” piebilda Alshammari.
Uzmanību piesaista arī dabasgāzes atradnes reģionā. Irānai ar Kataru ir kopīgs pasaulē lielākais dabasgāzes lauks – South Pars lauks. No šī reģiona nākošā sašķidrinātā dabasgāze (SDG) ir svarīga pārējai pasaulei, tostarp Eiropai.
Inflācija un uzņēmumi: kā Eiropa tiek ietekmēta
Lai gan ES šobrīd ir pietiekami daudz SDG, bloka atkarība no globālās sašķidrinātās dabasgāzes padara to neaizsargātu pret ģeopolitiskiem satricinājumiem, jo tā samazina atkarību no Krievijas gāzes.
Tā kā tirgus nosvēra neseno piegādes traucējumu risku, gāzes cenas Eiropā ievērojami pieauga. Galvenais Eiropas gāzes cenu etalons, Nīderlandes TTF (Title Transfer Facility) pieauga līdz trīs mēnešu augstākajam līmenim, piektdienas pusdienlaikā Eiropā pietuvojoties 41 eiro/MWh.
Eiropas imports no Kataras nodrošina gandrīz 10% no tās SDG vajadzībām. Arī citas reģiona valstis, tostarp Ēģipte, eksportē SDG uz Eiropu. Tomēr pēc 2023. gada 7. oktobra Hamas uzbrukuma Izraēla slēdza daļu savas ražošanas, liekot Ēģiptei pārtraukt sašķidrinātās dabasgāzes pārvadājumus un izraisot dabasgāzes cenu kāpumu Eiropā.
Eiropai pašlaik ir vairāki dabasgāzes piegādātāji. Norvēģija bija lielākais gāzes piegādātājs ES 2024. gadā, nodrošinot vairāk nekā 33% no visa gāzes importa. Citi piegādātāji bija ASV, Alžīrija, Katara, Apvienotā Karaliste, Azerbaidžāna un Krievija.
Lielākās SDG importētājas ES ir Francija, Spānija, Itālija, Nīderlande un Beļģija. Saskaņā ar Enerģētikas ekonomikas un finanšu analīzes institūta (IEEFA) datiem, ja tiek ietekmēti sūtījumi no Kataras, visvairāk tiek ietekmēta Beļģija, Itālija un Polija, jo valsts piegādā 38–45% no sava LNG importa.
Labā ziņa ir tā, ka pieprasījums pēc gāzes parasti ir zemākajā līmenī Eiropā šajā gada laikā. Tomēr karstāks nekā parasti laikapstākļi visā blokā palielina pieprasījumu pēc dzesēšanas, kas turpmākajās nedēļās varētu palielināt vajadzību pēc enerģijas.