Maijā inflācija mazinājās lielākajās eirozonas ekonomikās, Vācijai saglabājās 2,1%, Spānijai samazinoties līdz 1,9% un Itālijai līdz 1,7%, pastiprinot cerības par cenu spiediena atdzišanu pirms nākamās nedēļas eiro zonas datiem.
Patēriņa cenu pieaugums Vācijā maijā saglabājās stabils, savukārt inflācija samazinājās Spānijā un Itālijā, pastiprinot cerības uz plašāku inflācijas samazināšanās tendenci visā eirozonā.
Vācijas Federālā statistikas biroja piektdien publiskotie provizoriskie dati liecina, ka gada inflācija eirozonas lielākajā ekonomikā 2025. gada maijā saglabājās stabila 2,1% līmenī. Rādījums bija nedaudz zemāks par analītiķu prognozēm 2,2%.
Mēneša griezumā Vācijas patēriņa cenas pieauga tikai par 0,1%, kas ir straujš samazinājums salīdzinājumā ar aprīļa 0,4% pieaugumu un vājākais pieaugums kopš janvāra.
Tiek lēsts, ka pamatinflācija, kas atņem pārtiku un enerģiju, ir pieaugusi par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, norādot, ka pamatā esošais inflācijas spiediens joprojām ir noturīgāks.
Spānija un Itālija liecina par turpmāku cenu mērenību
Inflācijas samazināšanās tendences ir redzamas arī visā Dienvideiropā. Spānijā provizoriskie dati liecina, ka gada patēriņa cenu indekss maijā samazinājies līdz 1,9% no 2,2% aprīlī un zem 2,1% tirgus, ko gaidīja tirgi.
Palēninājumu lielā mērā noteica zemākas cenas atpūtas un kultūras pakalpojumiem, kā arī pieticīgāks elektroenerģijas un transporta izmaksu pieaugums, salīdzinot ar to pašu periodu 2024. gadā. Arī Spānijas pamatinflācija samazinājās par 0,3 procentpunktiem un norēķini bija 2,1%.
Itālija maijā reģistrēja gada inflāciju 1,7% apmērā, kas ir samazinājusies no 1,9% aprīlī un atbilst vienprātības prognozēm.
Eirozonas perspektīvas un politikas ietekme
Jaunākie valstu rādītāji pastiprina cerības, ka eiro zonas kopējā inflācija turpinās samazināties, kad nākamnedēļ tiks publicēti apkopotie maija dati. Vidējās ekonomistu prognozes norāda uz kritumu no 2,2% aprīlī līdz 2,1% maijā.
Goldman Sachs piektdien samazināja eirozonas inflācijas prognozi līdz 1,95% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, salīdzinot ar iepriekš prognozēto 1,99%. Banka arī pārskatīja savu pamatinflācijas prognozi un samazināja par septiņiem bāzes punktiem līdz 2,37%, atsaucoties uz zemo bāzes spiedienu Vācijā.
Inflācijai visā blokā tuvojoties Eiropas Centrālās bankas 2% mērķim, dati palielina cerības, ka ECB savā nākamās nedēļas sanāksmē varētu turpināt pazemināt procentu likmes.
Tirgus reakcija ir izslēgta
Pēc Vācijas inflācijas rādītāja eiro kurss pret dolāru mainījās 1,1335 līmenī, lai gan dienā tas palika par0,3% zemāks.
Eiropas valdības obligāciju ienesīgums bija maz mainījies, Vācijas 10 gadu Bund ienesīgums stabili 2,53% līmenī.
Akciju tirgi uzrādīja dažādus rezultātus. Euro STOXX 50 indekss pēcpusdienas vidū pazeminājās par 0.4%, saglabājot gandrīz nemainīgu nedēļu. Savukārt Vācijas DAX pakāpās par 0,2%, atkal pakāpjoties virs 24 000 atzīmes.
Citas ziņas, naftas cenas strauji kritās saistībā ar spekulācijām, ka OPEC+ jūlijā varētu palielināt ieguvi par vairāk nekā 411 000 barelu dienā. WTI jēlnaftas fjūčeru cenas kritās par vairāk nekā 1,5% līdz 60,2 dolāriem (55,3 eiro) par barelu, bet Brent jēlnaftas cena noslīdēja zem 63 dolāriem (57,9 eiro).