Eirozonas inflācija augustā nedaudz pieauga līdz 2,1%, kas ir nedaudz virs gaidītā, bet joprojām tuvu Eiropas Centrālās bankas (ECB) mērķim. Pamatinflācija saglabājās 2,3% līmenī.
Saskaņā ar jaunāko Eurostat ātro aplēsi, gada inflācija eirozonā augustā pieauga līdz 2,1%, nedaudz pārsniedzot 2,0% jūlijā. Ekonomisti nebija gaidījuši nekādas izmaiņas. Mēneša griezumā cenas pieauga par 0,2 %, atgūstoties no iepriekšējā mēneša nemainīgā rādītāja.
Pamatinflācija, kas neietver enerģiju, pārtiku, stipros dzērienus un tabaku, ceturto mēnesi pēc kārtas saglabājās stabila 2,3 % līmenī. Tas liecina, ka pamatā esošais cenu spiediens ir noturīgs, taču nepalielinās tiktāl, lai izraisītu trauksmi.
Aplūkojot galvenos komponentus, pārtikas, stipro dzērienu un tabakas cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieauga par 3,2 %, kas ir nedaudz mazāk nekā jūlija 3,3 %, savukārt pakalpojumu inflācija nedaudz atdzisa līdz 3,1 %.
Tikmēr rūpniecības preču, kas nav enerģētika, cenas saglabājās stabilas 0,8 % līmenī, un enerģijas cenas turpināja kristies, lai gan lēnākā tempā, samazinoties par 1,9 % salīdzinājumā ar 2,4 % jūlijā.
Starp eirozonas dalībvalstīm joprojām pastāv lielas atšķirības. Igaunijā bija visaugstākā gada inflācija – 6,2 %, tai sekoja Horvātija ar 4,6 %, bet Francijā un Kiprā bija viszemākā inflācija – attiecīgi 0,8 % un -0,1 %.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, Beļģija izcēlās ar cenu pieaugumu par 1,5 %. Turpretī vairākās valstīs bija deflācija: Grieķijā bija vērojams kritums par 0,6 %, Lietuvā un Somijā – par 0,3 %, Latvijā un Itālijā – par 0,2 %, bet Portugālē – par nedaudz mazāku – par 0,1 %.
Kā rīkosies ECB
Eiropas Centrālā banka pēdējo reizi sanāca jūlijā, kad tā nolēma apturēt likmju samazināšanu pēc astoņām secīgām samazināšanām.
Prezidente Kristīne Lagarda sacīja, ka ECB ir “labā situācijā”, taču arī ieņēma piesardzīgu toni, uzsverot nenoteiktību, kas saistīta ar tirdzniecības politiku un globālajām piegādes ķēdēm.
Tā kā inflācija kopumā ir stabila un tuvojas ECB mērķim, un eirozonas bezdarba līmenis joprojām ir rekordzems – 6,2 %, tirgi negaida nekādas procentu likmju izmaiņas nākamajā ECB Padomes sanāksmē 10. septembrī.
Noguldījumu iespējas procentu likme, visticamāk, saglabāsies 2 % līmenī, jo ECB saglabā nogaidošu nostāju.
Tirgus satraukums pastiprinās politisko risku dēļ
Eiropas tirgi otrdien cieta, jo akcijas nonāca spiediena ietekmē, un politiskā nenoteiktība pastiprināja investoru nervozitāti. Gan Francija, gan Nīderlande cīnās ar nestabilitāti iekšzemē.
Vācijas DAX indekss kritās par 1 %, noslīdot zem 24 000 atzīmes līdz līmenim, kas nav redzēts kopš augusta sākuma. Itālijas FTSE MIB un Spānijas IBEX 35 indekss sekoja šim piemēram, savukārt Francijas CAC 40 indekss palika nemainīgs.
Plašākais Euro STOXX 50 indekss samazinājās par 0,5 %, un arī Euro STOXX 600 indekss samazinājās par 0,6 %.
Starp individuālajām akcijām LVMH atšķīrās no tendences, pieaugot par 3,2 % pēc tam, kad HSBC paaugstināja savu mērķa cenu no 535 eiro līdz 625 eiro. Siemens kritās par 2,9 % un ASML kritās par 2 %.
Valūtu tirgos eiro kritās par 0,7 % līdz 1,1630 ASV dolāriem, atspoguļojot investoru priekšroku dolāram, jo riska apmērs mazinājās.
Tikmēr uzmanību piesaistīja dārgmetāli. Zelta cena pirmo reizi vēsturē pārsniedza 3500 ASV dolārus par unci. Arī sudraba cena turpināja pieaugt, pārsniedzot 40 ASV dolārus par unci, kas ir augstākais līmenis kopš 2011. gada septembra.