Tiek uzskatīts, ka olimpisko spēļu rīkošana izmaksāja aptuveni 9 miljardus eiro, lai gan tikai aptuveni 2 miljardi eiro nāca no valsts budžeta. Bet cik tas bija izdevīgi?
Vai valsts gūs ilgtermiņa un īstermiņa ekonomiskos ieguvumus no saviem ieguldījumiem, vai arī tā bija tikai labi iztērēta nauda par divām nedēļām gada, kurās ir labākie TV reitingi?
Kāda ir olimpisko spēļu ekonomiskā ietekme?
Daudzi tūrisma nozares pārstāvji gaidīja, ka šovasar Parīzes tūrisma objekti būs pārpildīti. Patiesībā, lai gan Parīze, protams, bija pilna dzīvības, tūrisma objekti bija klusāki nekā parasti, jo cilvēki, kas parasti vasarā apmeklē pilsētu, izvēlējās alternatīvus galamērķus, jo baidījās no pārāk dārgām naktsmītnēm un grūtībām pārvietoties pa pilsētu.
Tomēr ir daži viedokļi, kas liecina, ka ilgtermiņā olimpiskās spēles varētu sniegt labumu un nākamajos gados varētu palielināt pilsētas un valsts pirmreizējo apmeklētāju skaitu.
Dažās nozarēs ir vērojams uzplaukums.
“Mēs aptaujājām aptuveni 8000 Francijas uzņēmumu. Mēs lēšam, ka 3. ceturkšņa [IKP] pieauguma temps varētu palielināties par aptuveni ceturtdaļu procentpunkta (0,25%),” skaidroja Francijas Bankas vadītāja vietniece Agnesa Benasī Kverē.
“Tas attiecas uz viesnīcām, restorāniem, transportu, drošību, kā arī apraidi un, protams, biļešu tirdzniecību. Tātad tā ir īstermiņa ietekme. Tā ir vienreizēja, tātad tikai uz vienu ceturksni. Pēc tam mēs atgriezīsimies pie normāla izaugsmes tempa.”
“Valsts IKP ir aptuveni 2600 miljardi eiro,” skaidroja Agnesa Benasī Kverē.
Daudziem no mums šķiet, ka lasīt par valsts IKP kritumu par 2 % ir bezjēdzīgi, taču patiesībā tam ir milzīga ietekme.
“Mājsaimniecībām tā ir pirktspējas sakne. Ja IKP nepieaug, tad pirktspēja nevar pieaugt,” viņa piebilda.
Lai to aplūkotu plašākā perspektīvā, saskaņā ar Banque de France datiem katrs IKP procentpunkts Francijai ir 26 miljardu eiro vērts.
Turklāt katrs inflācijas punkts, ko nekompensē līdzvērtīgs algu pieaugums, samazina mājsaimniecību bruto rīcībā esošo ienākumu pirktspēju par 16 miljardiem eiro.
Neraugoties uz ārkārtējo nemieru periodu pasaulē pēdējo gadu laikā, Francijas pirktspēja nav samazinājusies. Patiesībā bezdarba līmenis ir samazinājies līdz līmenim, kas bija zemāks par pirmsspeļu laiku, un tas ir palielinājis pirktspēju.
Kādi ir lielākie izaicinājumi Francijas Bankai nākotnē?
Agnesa Benasī Kverē norādīja uz trim galvenajām jomām, kurās Banque de France saskaras ar izaicinājumiem: dezinflācija, inovācijas un klimata pārmaiņas.
“Klimata pārmaiņas patiešām ir izaicinājums centrālajām bankām, jo, no vienas puses, tās ir satricinājumu avots. Dabas katastrofas izraisa inflāciju, un arī pārejas klimata politika ir cenu šoku avots,” viņa skaidroja.
Lai gan nav noliedzams, ka valdībām jāveic lieli pasākumi, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu, eksperte brīdināja par divām ekonomiskām sekām, ja tās netiks risinātas uzmanīgi.
“Viena no tām varētu būt inflācija, ko izraisītu oglekļa nodoklis, un otra – publisko finanšu izsmelšana, kas stabilizācijas slogu pārliek uz centrālajām bankām.”