Trīs jaunietes no Jelgavas ir guvušas izcilu panākumu, izceļot Latvijas vārdu Eiropas mērogā. Viņu izveidotais video stāsts ir izturējis sīvu konkurenci un iekļuvis Eiropas kultūras mantojuma konkursa finālā.
Latvija šogad ir viena no tikai piecām valstīm, kas piedalīsies šajā prestižajā noslēguma posmā. Šis sasniegums ir īpašs, jo meitenes spējušas parādīt mūsu tradīcijas mūsdienīgā un visiem saprotamā veidā.
Rudzu maizes klaips kā Latvijas stāsts
Loreta, Evelīna un Sofja savā radošajā darbā izmantoja ļoti trāpīgu simbolu – latviešu rudzu maizes klaipu. Viņas to izvēlējās kā metaforu, kur katra maizes šķēle atklāj kādu svarīgu kultūras mantojuma daļu. Video stāstā jaunietes dalās ar to, ko viņas personīgi uzskata par vērtību, kas būtu jāsaglabā un jānodod tālāk nākamajām paaudzēm.
Maize mūsu kultūrā vienmēr ir bijusi kaut kas svēts un vienojošs. Meitenes šo domu apspēlēja, parādot, ka kultūra nav tikai seni priekšmeti muzejos, bet gan dzīvi stāsti un prasmes. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāvji atzina, ka šāds pasniegšanas veids ir bijis izcils, jo apvienot tik dažādas lietas vienotā un loģiskā tēlā ir sarežģīts uzdevums. Tieši šis radošais redzējums padarīja Jelgavas meiteņu darbu par labāko Latvijas atlasē.
Katra no jaunietēm video stāstā pievērsās citai tēmai. Loreta Brasava-Muižniece, kura pati ir aktīva tautas dejotāja, izcēla baltos izšūšanas darbus. Viņu uztrauc tas, ka šī prasme ir izņemta no skolu mācību programmām. Loreta uzskata, ka par šīm detaļām ir jārunā, jo tās redzamas mūsu tautas tērpos un ir neatņemama vēstures sastāvdaļa. Ja par to nerunāsim, šīs zināšanas vienkārši pazudīs.
Evelīna Eva Vidiņa savukārt izvēlējās stāstīt par novusu. Tā ir unikāla latviešu spēle, kas iekļauta mūsu nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Evelīna novērojusi, ka daudzi jaunieši aizraujas ar novusu, pat neaizdomājoties, ka tā ir daļa no mūsu kopīgā mantojuma. Viņa jūtas pagodināta, ka šāds stāsts par ikdienišķu, bet vērtīgu nodarbi ir pamanīts starptautiski.
Trešā dalībniece Sofja Tarasova uzmanību vērsa uz Jelgavas pilsētvidi, konkrētāk – Vecpilsētas ielu. Tā ir vienīgā iela pilsētā, kas pilnībā saglabājusies kopš Otrā pasaules kara laikiem. Daudzas ēkas tur ir UNESCO aizsardzībā, un Sofja uzsver, ka tikai ar laiku mēs pa īstam sākam novērtēt to, cik svarīgas ir šīs vēsturiskās liecinieces mums apkārt.
Skolotājas atbalsts un ceļš uz Strasbūru
Liela loma šajā panākumā ir arī Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolotājai Ievai Hofmanei. Viņa bija tā, kura pamanīja projekta pieteikumu un piedāvāja meitenēm piedalīties. Skolotāja vēlējās, lai jaunietes pievēršas prasmēm un vērtībām, kuras skolā vairs tik plaši nemāca. Meitenes šo ideju uzreiz atbalstīja un ķērās pie darba ar lielu entuziasmu.
Latvijas mēroga atlasē šogad kopumā tika iesniegti 19 dažādi darbi. Tajos tika apskatītas visdažādākās tēmas – sākot no tautas pasakām un beidzot ar baznīcu arhitektūru. Tomēr tieši jelgavnieču stāsts par rudzu maizi tika atzīts par vispārliecinošāko.
Jau maijā visas trīs jaunietes dosies uz Strasbūru, kur notiks konkursa noslēguma pasākums. Tur viņām būs iespēja prezentēt savu darbu plašākai Eiropas auditorijai. Kopā ar Latviju finālā piedalīsies arī pārstāvji no Armēnijas, Ukrainas, Melnkalnes un Spānijas. Tas ir lielisks piemērs tam, kā jauniešu interese par savām saknēm var pārvērsties starptautiskā panākumā.