Līdz ar pirmajām siltajām pavasara dienām Latvijā atkal aktualizējusies kūlas dedzināšana. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests šogad jau ir dzēsis vairāk nekā divdesmit sausās zāles ugunsgrēkus dažādos reģionos.
Lai gan pašlaik zeme vēl ir pietiekami mitra un liesmas neizplatās pārāk strauji, speciālisti brīdina, ka risks pieaugs ar katru saulaino dienu. Par šādu bīstamu rīcību Tukuma novadā jau ir sākts pirmais administratīvais process, jo ugunsgrēks var nodarīt lielu postu gan dabai, gan cilvēku īpašumiem.
Šogad pirmais kūlas ugunsgrēks tika reģistrēts 6. martā Talsu novada Rojas pagastā. Tur liesmas paspēja pārņemt 400 kvadrātmetru lielu platību, pirms ugunsdzēsēji tās ierobežoja. Kopš tā brīža nedēļas laikā reģistrēts jau 21 līdzīgs gadījums. Par laimi, pagaidām nevienā no šiem negadījumiem nav cietuši cilvēki, tomēr situācija var strauji mainīties, ja iedzīvotāji turpinās šādā veidā “sakopt” savas teritorijas.
Ugunsdzēsēji norāda, ka kūlas dedzināšana joprojām tiek uzskatīta par sava veida pavasara tradīciju. Daudzi zemes īpašnieki uzskata, ka tas ir ātrākais un lētākais veids, kā atbrīvoties no pērnās zāles. Patiesībā no šādām situācijām varētu izvairīties pavisam vienkārši – ja vien zāle tiktu nopļauta jau rudenī. Tad pavasarī nebūtu sausā slāņa, kas tik viegli uzliesmo no nejaušas dzirksteles vai apzinātas rīcības.
Laikapstākļi ietekmē statistiku vairāk nekā apziņa
Pētot statistiku ilgākā posmā, redzams, ka kūlas ugunsgrēku skaits tomēr samazinās. Piemēram, pirms desmit gadiem Latvijā fiksēja pat četrus tūkstošus šādu ugunsgrēku gadā, bet pērn tie bija vairs tikai ap tūkstoti. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste skaidro, ka tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir tas, ka arvien vairāk iepriekš neapsaimniekotu lauku tiek apbūvēti vai izmantoti lauksaimniecībā, līdz ar to vienkārši paliek mazāk vietu, kur kūlai augt.
Tomēr galvenais iemesls, kāpēc kādā gadā deg vairāk un citā mazāk, joprojām ir laikapstākļi. Ja pavasaris ir sauss un saulains, ugunsgrēku skaits strauji pieaug. Ja pavasaris ir lietains un vēss, statistika uzlabojas. Diemžēl nav pamata apgalvot, ka iedzīvotāji būtu kļuvuši ievērojami atbildīgāki. To apliecina fakts, ka joprojām katru gadu tiek konstatēti simtiem gadījumu, kad sausā zāle aizdedzināta pilnīgi apzināti.
Kā dedzināšana iznīcina dabas skaistumu
Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti uzsver, ka kūlas dedzināšana nodara neatgriezenisku kaitējumu videi. Lai gan dažiem šķiet, ka pelni kalpo kā mēslojums, patiesībā dabiskiem zālājiem šāds papildu mēslojums nemaz nav vajadzīgs. Uguns rezultātā iet bojā retās augu sugas, bet to vietā sāk dominēt dažas izturīgākas graudzāles un nezāles. Pamazām pļava zaudē savu krāsainību, smaržu un bioloģisko daudzveidību.
Jo vēlāk pavasarī notiek dedzināšana, jo bīstamāka tā ir visai dzīvajai radībai. Šajā laikā jau ir pamodušies kukaiņi un abinieki, daudzi putni jau ir atgriezušies no siltajām zemēm un paspējuši izveidot ligzdas. Uguns noposta ne tikai putnu olas un mazuļus, bet arī dzīvnieku slēptuves. Īpaši kaitīgi tas ir mitrajās pļavās un upju palienēs, kas ir ļoti nozīmīgas dzīvotnes daudzām aizsargājamām sugām.
Ugunsdzēsēji atgādina, ka kūlas dedzināšana ir stingri aizliegta un par to pienākas sods. Tomēr sods nav vienīgais, par ko būtu jāuztraucas. Nekontrolēts ugunsgrēks ļoti bieži pārmetas uz ēkām, mežiem vai pat apdraud cilvēku dzīvību. Katru gadu Latvijā nodeg pa kādai šķūnim vai pat dzīvojamai mājai tikai tāpēc, ka kāds kaimiņš ir nolēmis dedzināt zāli un nav spējis liesmas savaldīt vēja dēļ.
Lai pavasaris būtu drošs un daba saglabātos krāšņa, labākais risinājums ir savlaicīga teritorijas uzkopšana rudenī. Uguns nav sakopšanas metode, bet gan postījums, kas radītos dūmus un izmešus liek elpot mums pašiem. Iedzīvotāji tiek aicināti ne vien paši nededzināt kūlu, bet arī ziņot par pamanītajiem ugunsgrēkiem, lai tos izdotos apdzēst pēc iespējas ātrāk.