Latvija gatavojas dalībai 61. starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē, kur mūsu valsts paviljonu atklās 8. maijā. Ekspozīcijas pamatā ir mākslinieku dueta “Mareunrol’s” jaundarbs, kas iedvesmojies no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu Rīgas mākslas dzīves un Bruno Birmaņa veidotajām Nepieradinātās modes asamblejām.
Raksts iepazīstina ar izstādes ieceri, tās vēsturisko kontekstu un aktualitāti pašreizējā starptautiskajā situācijā. Šis notikums ir nozīmīgs ne tikai mākslas pasaulei, bet arī valsts tēla veidošanai plašākā mērogā.
Latvijas dalība šajā prestižajā forumā ir kļuvusi par platformu, kurā māksla cieši savijas ar sabiedriski svarīgiem jautājumiem. Ekspozīcija kalpo kā atgādinājums par brīvības sajūtu, kas valdīja Latvijā drīz pēc neatkarības atgūšanas, un parāda, kā šīs vērtības tiek interpretētas šodien.
Pēc izstādes Venēcijā darbs būs pieejams apskatei arī Rīgā, ļaujot vietējai auditorijai klātienē novērtēt radīto instalāciju. Mana prioritāte ir sniegt skaidru un nepārprotamu vēstījumu, balstoties uz reāliem faktiem.
Atgriešanās pie deviņdesmito gadu radošās brīvības
Nepieradinātās modes asamblejas, kas norisinājās no 1990. līdz 1999. gadam, bija unikāls notikumu cikls, kurā saplūda mode, māksla un performances. Tā bija vide, kurā studenti un starptautiski pazīstamas personības kopīgi radīja ko jaunu, bieži vien neformālā un pat nedaudz haotiskā gaisotnē. Šis periods Latvijas vēsturē spilgti iemiesoja domas lidojumu un eiropeisku vērienu laikā, kad valsts tikko bija atbrīvojusies no okupācijas režīma.
“Mareunrol’s” veidotā instalācija Venēcijā apskata šo mantojumu kā sava veida aizkulises jeb starptelpu. Tajā uzsvērts gatavošanās process, neredzamais darbs un cilvēciskā saskarsme, kas ir jebkura liela notikuma pamatā. Mākslinieki izmanto digitalizētus arhīva materiālus, intervijas un skices, lai radītu mūsdienīgu interpretāciju par pagātnes notikumiem.
Starptautiskais konteksts un nostāja
Šī gada biennāle izceļas ne tikai ar mākslas darbiem, bet arī ar aktīvām diskusijām par dalībvalstu sastāvu. Latvijas kultūras ministre un Rīgas domes pārstāvji ir pauduši stingru nostāju saistībā ar organizatoru lēmumu pēc ilgāka pārtraukuma atkal pieļaut Krievijas nacionālā paviljona atklāšanu.
Latvija kopā ar vēl 21 Eiropas valsti ir aicinājusi biennāles rīkotājus pārskatīt šo lēmumu, norādot uz pašreizējo ģeopolitisko situāciju un nepieciešamību skaidri demonstrēt attieksmi pret notiekošo pasaulē.
Latvijas amatpersonas uzsver, ka dalība šādos starptautiskos pasākumos ir būtiska, lai paustu valsts viedokli un nepieļautu citu valstu ietekmes dominēšanu kultūras telpā. Rīgas pašvaldība, kas līdzfinansē mākslinieku dalību, norāda, ka atbalsts tiek sniegts radošiem cilvēkiem un viņu darbam, nevis politiskiem lēmumiem, kas varētu tikt uzskatīti par amorāliem.
Izstādes sagatavošana un norise
Latvijas paviljona izveidei paredzētais finansējums ir 162 140 eiro. Šī summa sedz gan paša mākslas darba radīšanu un tā uzstādīšanu Venēcijā, gan informācijas izplatīšanu par projektu.
Ekspozīciju papildinās arī īpašs katalogs, kas būs veidots modes žurnāla formātā. Tajā lasītāji varēs atrast digitalizētus arhīvus, esejas un radošās komandas darba piezīmes, kas ļauj labāk saprast izstādes tapšanas gaitu.
Venēcijas mākslas biennāle ir viens no senākajiem un cienījamākajiem notikumiem profesionālās mākslas pasaulē, kas parasti pulcē ap 90 valstīm. Latvija šajā notikumā regulāri piedalās kopš 1999. gada, un katra reize ir iespēja parādīt mūsu valsts māksliniecisko līmeni pasaulei.
Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs, kas koordinē paviljona darbu, turpina digitalizēt vēsturiskos materiālus, nodrošinot, ka Nepieradinātās modes asambleju mantojums paliek pieejams arī nākamajām paaudzēm. Šis darbs ar arhīviem ir būtisks, lai saglabātu liecības par laiku, kad Latvijas māksla piedzīvoja straujas un drosmīgas pārmaiņas.