Eiropas Komisija cenšas aizstāvēt Urzulas fon der Leienas un Donalda Trampa panākto tirdzniecības līgumu, neskatoties uz pieaugošo kritiku par tā nevienmērīgo raksturu, apgalvojot, ka provizoriskais kompromiss ir reālākā iespēja novērst postošu tarifu konfliktu starp abām Atlantijas okeāna pusēm.
“Šis noteikti ir labākais darījums, ko varējām panākt ļoti sarežģītos apstākļos,” pirmdien preses konferencē sacīja Eiropas tirdzniecības komisārs Marošs Šefčovičs.
Paziņotais līgums paredz vispārēja 15% tarifa ieviešanu ES produktiem, kas paredzēti ASV tirgum. Vienlaikus lielākā daļa ASV produktu, kas paredzēti ES tirgum, gūs labumu no nulles vai praktiski nulles tarifa. No līguma tika izslēgti jutīgi lauksaimniecības produkti, piemēram, liellopu gaļa, mājputnu gaļa un cukurs.
15% likme ir zemāka par 30% likmi, ko Tramps draudēja noteikt blokam vēstulē, kas šomēnes tika nosūtīta fon der Leienai. Tā ir arī zemāka par 20% likmi, ko viņš sākotnēji paziņoja aprīlī kā daļu no saviem pretrunīgi vērtētajiem “savstarpējiem tarifiem”.
Tomēr tā ir ievērojami augstāka par vidējo 4,8% likmi, ar kuru saskārās ES eksports, ievedot preces ASV teritorijā pirms Trampa atgriešanās Baltajā namā.
Saskaņā ar Šefčoviča teikto, kurš svētdienas izšķirošajā sanāksmē sēdēja blakus fon der Leienai, Tramps sāka sarunas, atkal izvirzot uz galda 30% likmi. Tas izraisīja strīdus starp abām pusēm, līdz tās vienojās par 15% atzīmi, kas piemērojama kā “viss iekļauts”, lai bloķētu papildu muitas uzkrāšanos.
Šefčovičs sacīja, ka Trampa 30% tarifs faktiski apturētu transatlantisko tirdzniecību un radītu “nepanesamu” situāciju ar “daudz sliktākiem apstākļiem” sarunām.
“Ir pilnīgi acīmredzams, ka pasaule, kas bija pirms 2. aprīļa, ir beigusies. Un mums vienkārši ir jāpielāgojas, mums ir jārisina problēmas, kas rodas no šīs jaunās pieejas,” sacīja komisārs. “Un es uzskatu, ka stratēģiskā sadarbība ar mūsu stratēģisko partneri ir labāks rezultāts nekā totāls tirdzniecības karš.”
Krasā atšķirība starp 15% likmi, kas noteikta lielākajai daļai ES preču, un 0% likmi, kas piemērota lielākajai daļai ASV preču, ir radījusi iespaidu par asimetrisku vienošanos, kas ekskluzīvi dod priekšroku Trampa interesēm, kaitējot bloka interesēm.
Solījumi tērēt 700 miljardus ASV dolāru ASV enerģētikā un ieguldīt 600 miljardus ASV dolāru ASV ekonomikā līdz Trampa otrā pilnvaru termiņa beigām ir tikai pastiprinājuši iespaidu par abpusēji izdevīgu darījumu.
Bernds Lange, vācu Eiropas Parlamenta deputāts, kurš vada Eiropas Parlamenta Tirdzniecības komiteju un regulāri sazinās ar Šefčoviču, neatstāja nekādas šaubas par viņa neapmierinātību.
“Mans pirmais vērtējums: neapmierinošs. Šis ir nevienmērīgs darījums. Ir skaidri redzami piekāpšanās, kuras ir grūti pieņemt,” sociālajos tīklos sacīja Lange.
Ketlīna Van Brempta, kura ir viena no komitejas priekšsēdētāja vietniecēm, bija vēl skarbāka, brīdinot, ka vienošanās padarīs bloku “atkarīgāku” no amerikāņu degvielām un galu galā “aizvērsies pret” tās deklarēto stratēģiskās autonomijas mērķi.
“Pamatproblēma joprojām ir tā, ka Trampa tarifi ir nelikumīgi un pārkāpj praktiski visus spēkā esošos tirdzniecības noteikumus,” paziņojumā rakstīja Van Brempta. “Vienkārši piekrītot, ka Eiropas produktiem tiks piemērots 15% importa tarifs (…), mēs būtībā piekrītam šiem nelikumīgajiem, piespiedu tarifiem.
Pat fon der Leienas partija, centriski labējā Eiropas Tautas partija (EPP), nebija apmierināta ar rezultātu, nosaucot 15% par “klaju PTO principu pārkāpumu un nopietnu triecienu Eiropas rūpniecības konkurētspējai”.
ES līderu sākotnējās reakcijas bija manāmi remdenas, atzinīgi novērtējot vienošanos, jo “stabilitātes” enkurs, bet žēlojas par soda pienākuma turpināšanos
Spānijas premjerministrs Pedro Sančess bija manāmi apātisks. “Jebkurā gadījumā es atbalstu šo tirdzniecības nolīgumu, bet daru to bez jebkāda entuziasma,” viņš teica.
Francijā premjerministrs nosauca nolīgumu par “tumšu” “padevības dienu”.=
Šīs piezīmes atklāj izmisuma un vilšanās sajūtu, kas ES ir pārņēmusi kopš Trampa otrā termiņa sākuma. Republikānis vienpersoniski ir buldozerējis gadu desmitiem ilgus transatlantiskos principus, lai veicinātu savu “Amerika pirmajā vietā” programmu, laužot Rietumu vienprātību tirdzniecības, tehnoloģiju, klimata un aizsardzības jautājumos.
Savā preses konferencē Šefčovičs sacīja, ka ģeopolitikai ir bijusi nozīme Komisijas līdzsvarošanā pirms klātienes tikšanās Skotijā.
“Tas nav tikai par tirdzniecību. Tas ir par drošību. Tas ir par Ukrainu. Tas ir par pašreizējo ģeopolitisko svārstīgumu,” viņš teica. “Es uzskatu, ka no šī brīža mēs varam iet tikai uz labo pusi.”
Privāti Komisijas amatpersonas atzīst, ka 15% likme “nav lieliska” un cer, ka Vašingtona izturēsies pret tarifu kā pret maksimālo robežu, lai novērstu eskalāciju nākotnē. Taču Pīters Čeiss, Vācijas Māršala fonda vecākais līdzstrādnieks, saka, ka Briselei vajadzētu rīkoties labāk, nevis uztvert lietas kā pašsaprotamas, ņemot vērā Trampa bēdīgi slaveno nepastāvīgo raksturu.