Eiropas Savienības Padome ir pieņēmusi lēmumu pagarināt finansiālās sankcijas pret personām un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. Līdzīgs lēmums pieņemts arī attiecībā uz ierobežojumiem pret Baltkrieviju, turpinot iepriekš uzsākto kursu.
Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šobrīd apkopojis informāciju par situāciju Latvijā, kur iesaldēti līdzekļi un saimnieciskie resursi vairāk nekā pusotram simtam subjektu. Šie dati ir publiski pieejami īpašā vietnē, lai palīdzētu uzņēmējiem un iedzīvotājiem izvairīties no sadarbības ar sankcionētām personām.
Iesaldēto līdzekļu apjoms un subjektu uzskaitījums
Latvijā pašlaik ir fiksēti iesaldēti aktīvi, kas pieder vai atrodas 160 Eiropas Savienības sankcijām pakļautu subjektu kontrolē. No tiem 23 subjekti ir fiziskas vai juridiskas personas, kas tieši iekļautas sankciju sarakstos.
Pārējie 137 gadījumi attiecas uz uzņēmumiem, kurus tieši vai netieši kontrolē sarakstos minētās personas. Tas nozīmē, ka pat tad, ja uzņēmums pats nav sarakstā, tā darbība var tikt ierobežota, ja tā īpašnieks ir sankcionēts.
Finanšu izlūkošanas dienests atgādina, ka vietnē sankcijas.fid.gov.lv ir izveidota atsevišķa sadaļa par iesaldētajiem aktīviem. Tajā regulāri tiek atjaunota informācija par to, kāda veida resursi Latvijā ir bloķēti.
Šāda atklātība ir nepieciešama, lai novērstu gadījumus, kad nezināšanas dēļ tiek veikti darījumi, kas pārkāpj starptautiskos regulējumus. Jebkāda sadarbība ar personām, kas atrodas sarakstos, ir stingri aizliegta, un tas attiecas arī uz viņiem piederošām struktūrām.
Sadarbības riski un partneru pārbaudes kārtība
Strādājot ar darījuma partneriem, īpaši tajos gadījumos, kad sadarbība notiek ar uzņēmumiem Krievijā, risks tikt iesaistītam sankciju pārkāpumā ir ļoti augsts. Finanšu izlūkošanas dienests uzsver, ka nepietiek tikai ar partnera vārda atrašanu vai neatrašanu sarakstā.
Ir būtiski izpētīt, kas ir uzņēmuma patiesais labuma guvējs un vai to nekontrolē kāds no sankcionētajiem oligarhiem vai amatpersonām. Bieži vien sankcijas tiek mēģināts apiet, izmantojot sarežģītas īpašnieku ķēdes.
Sankcijas attiecas ne tikai uz preču pārdošanu vai pirkšanu, bet arī uz jebkāda veida finansiālu labumu gūšanu. Pat ja konkrētās preces nav iekļautas aizliegto produktu sarakstos, darījums var būt nelikumīgs, ja nauda galarezultātā nonāk pie sarakstos esošas personas.
Tāpēc uzņēmējiem ir jāveic rūpīga izpēte pirms katra darījuma uzsākšanas. Lai atvieglotu šo procesu, FID ir sagatavojis vadlīnijas risku pārvaldīšanai, kas sniedz praktiskus ieteikumus ikdienas darbam.
Jāņem vērā, ka atbildība par sankciju ievērošanu gulstas uz paša darījuma veicēja pleciem. Tas nozīmē, ka katram uzņēmumam pašam ir jāizvērtē, vai plānotā darbība atbilst normatīvajiem aktiem.
Nav iespējams vēlāk attaisnoties ar informācijas trūkumu, jo valsts iestādes nodrošina visus nepieciešamos rīkus un datus pārbaudes veikšanai. Pienācīga pārbaude ir obligāts priekšnosacījums jebkurā starptautiskā darījumā.
Sankciju vēsturiskais konteksts un institūciju pilnvaras
Eiropas Savienības individuālās sankcijas pret personām un organizācijām, kas vērstas pret Ukrainas neatkarību, tiek piemērotas jau kopš 2014. gada. Šo gadu laikā personu loks ir ievērojami paplašinājies, iekļaujot gan augsta ranga amatpersonas, gan ietekmīgus uzņēmējus, kuri atbalsta esošo režīmu. Ierobežojumi skar stratēģiski svarīgas ekonomikas nozares un ietekmīgus Krievijas uzņēmumus, kuru darbība palīdz uzturēt militāro aktivitāti.
Kopš 2024. gada pavasara tieši Finanšu izlūkošanas dienests ir galvenā iestāde Latvijā, kas atbild par sankciju izpildes jautājumiem. Tas nozīmē, ka dienests ne tikai apkopo datus, bet arī uzrauga, kā tiek ievēroti noteiktie ierobežojumi. Institūcijas kompetencē ir nodrošināt, lai sankciju mehānisms darbotos efektīvi un tiktu mazināti riski Latvijas finanšu sistēmai.
Sankciju mērķis ir ierobežot to personu finansiālās iespējas, kuras veicina konflikta turpināšanos. Pagarinot šos lēmumus, Eiropas Savienība skaidri apliecina savu nostāju un gatavību turpināt ekonomisko spiedienu. Latvijas iestāžu uzdevums ir nodrošināt, ka šie lēmumi tiek praktiski īstenoti mūsu valsts teritorijā, sniedzot iedzīvotājiem nepieciešamo atbalstu un informāciju risku novēršanai.