“Var jau būt, ka šī prakse patiešam ir vajadzīga, bet līdztekus es arī šaubos, vai tas kaut ko kādam iemācīs. Vienmēr atrodas tādi cilvēki, kuriem savtīgu iemeslu dēļ vajag pielāgoties kaut kam. Protams, tas ir netīrs darbs, kas tika izdarīts. Un, ja tagad publicē uzvārdus – varbūt tas radīs nepatīkamas sajūtas viņu mazbērniem,” stāsta padomju represijās cietušais Petrs Gvazdausks.
“Kurš ko darīja, kādi pienākumi bija un ko aģenti par savu darbu saņēma. Par to mums arī ir saglabājusies uzskaite. Ne visi, bet lielākā daļa – sievietes saņēma smaržas un visādus niekus, kas īpaši Sieviešu dienā vai citos padomju svētkos. Vīrieši saņēma pulksteņus vai ādas kabatportfeļus. Bet visbiežāk – nelielas naudas summas, kādus 10 rubļus naudas,” Terēze Birute Burauskaite saka, atklājot čekas darba metodes.
Vēsturnieks Viktors Avgulis saka – par aģentiem – gan labprātīgajiem, gan tiem kurus piespieda un kā to panāca – vislabāk lai cilvēki uzzina no objektīva un neapgāžama pirmavota – oriģināliem dokumentiem, ko katrs var apskatīt savā datorā.
“[Viņi var uzzināt,] Kā viss šis represīvais aparāts darbojās. Ka visi cilvēki tika uzraudzīti dažādās mācību iestādes,” uzskaita Avgulis.
“Katrs, kurš tā sacīt, padomju varai radīja kaut kādas aizdomas, bažas, tos izsekoja un kontrolēja, kur un ko viņi dara, noklausījās. Te arī ir viens no tādiem kabinetiem… ka pastāvīgi sēdēja cilvēki, kas noklausījās sarunas. Ierakstīja, analizēja un sodīja,” viņš stāsta.
“Nu – kā paskaidrot jaunietim, teiksim skolniekam, ka tu varēji sēdēt vienā solā ar cilvēku, kurš, iespējams, pēc tikšanās ar tevi iet un klusībā raksta par tevi kaut kādu ziņojumu – ka tu esi kaut ko negatīvu pateicis par padomju varu? Pats svarīgākais – lai tas neatkārtotos,” nosaka vēsturnieks.
Redzot Lietuvā atrasto risinājumu, čekas pētnieki Latvijā atzīst – mēs esam ļoti tālu no tā, lai ļautu sabiedrībai nepastarpināti ieraudzīt padomju specdienesta konkrētos darbus un to veicējus.
VDK darbība īpaši aktivizējusies pārbūves laikā, kad darbā iesaistīti arī agrāko gadu aģenti, lai uzraudzītu un ietekmētu jaunos procesus sabiedrībā, tostarp Lietuvas atmodas kustības – “Sajūža” – darbību.
Informāciju par VDK darbību Lietuvas Iedzīvotāju genocīda un pretošanās pētījumu centrs savā interneta vietnē “www.kgbveikla.lt” publisko kopš 2011.gada. Līdz šīm tur jau nodoti atklātībai vairāk nekā 5500 dokumentu.
VIDEO: