Pēdējo četru gadu laikā turpina samazināties to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka parādu piedziņas izmaksu segšanai būtu jātērē valsts budžeta līdzekļi.
Kopš 2019.gada par četriem procentpunktiem ir palielinājies atbalsts tam, ka parāda piedziņas izmaksas ir jāsedz personai, kura pati labprātīgi nav izpildījusi savas saistības, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.
Saskaņā ar aptaujas datiem gan 2019.gadā, gan 2022.gadā tikai 2% iedzīvotāju pieļāva iespēju, ka parāda piedziņas izmaksas varētu segt visi nodokļu maksātāji no valsts budžeta līdzekļiem.
Pārliecinoši lielākā respondentu daļa gan 2019.gadā (83%), gan 2022.gadā (87%) uzskata, ka parāda piedziņas izmaksas ir jāsedz personai, kura pati labprātīgi nav izpildījusi savas saistības. Šogad 3% respondentu pieļauj, ka parāda piedziņas izdevumu segšanu varētu uzvelt arī uz kāda cita pleciem, savukārt 9% ir grūti pateikt, kuram vajadzētu segt parāda piedziņas izmaksas. Jāatzīmē, ka neizlēmušo īpatsvars samazinājies par 3% (2019.gadā – 12%).
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka: “Jautājums par to, kuram ir jāsedz sprieduma izpildes izdevumi, bieži izraisa karstas diskusijas, jo saistību nepildītāji un viņu lobijs izmaksas cenšas pārnest uz visu sabiedrību un valsts budžetu.
Tā rezultātā dažādās valstīs ir izveidojusies atšķirīgi modeļi spriedumu izpildes izdevumu apmaksai. Balstoties uz Eiropas valstu dažādo pieredzi un izvērtējot labākos prakses piemērus, Latvijā sprieduma izpildes izdevumus sedz paši parādnieki un tikai dažos izņēmuma gadījumos izdevumus ir pienākums segt piedzinējam. Tas vērtējams kā samērīgs un taisnīgs risinājums, jo cietušajai pusei nav jācieš papildu zaudējumi tikai tāpēc, ka nolēmums netiek izpildīts labprātīgi. Zīmīgi, ka arī iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina par šādu attieksmi.”
Jaunākajā iedzīvotāju aptaujā secināts, ka nemainīgi gadu no gada iedzīvotāji dod priekšroku ātram, kvalitatīvam, bet dārgākam piedziņas procesam (tiek panākta tiesas spriedumu izpilde), ko par prioritāti norādījuši 59% aptaujāto.
Vien 5% ir gatavi atbalstīt neefektīvu, ilgstošu, bet lētāku piedziņas procesu (liela daļa tiesas spriedumu paliek uz papīra un netiek izpildīti), taču 36% nav spējuši pateikt, kas ir viņu prioritāte izpildes procesā. Vislielāko atbalstu efektīvam, bet dārgākam procesam ir izrādījuši vīrieši, kā arī respondenti vecuma grupā 25-34 gadi (74%). No aptaujātajiem respondentiem, kas ir saskārušies ar tiesu izpildītāju parādnieka statusā, 33% atzina, ka priekšroku dod ātram un kvalitatīvam izpildes procesam, 13% – neefektīvam un ilgstošam.
Iedzīvotāju aptauju 2022.gada jūnijā veica pētījumu centrs SKDS pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes iniciatīvas. Tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja tika veikta trešo gadu, lai noskaidrotu iedzīvotāju uzskatus dažādos ar parādu piedziņu un saistību izpildi saistītos jautājumos. Iepriekš līdzīgas aptaujas tika veiktas 2018. un 2019.gadā.
Tiesu izpildītāji ir valsts amatpersonas, kuru pienākums ir panākt tiesu spriedumu izpildi aizskartās puses, valsts un sabiedrības interesēs. Tiesu izpildītāju profesionālā darbība netiek finansēta no valsts budžeta. Tomēr valsts regulē tiesu izpildītāju atalgojumu, normatīvajos aktos nosakot gan maksājumu apmēru par amata darbību veikšanu, gan to ieturēšanas kārtību. Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes pienākums ir rūpēties par nozares pārstāvju profesionalitāti un publiski pārstāvēt viņu viedokli.