Problēmas ar datu kvalitāti – nepilnīgi dati kavē precīzu pārtikas cenu salīdzināšanu

Ekonomikas ministrijas (EM) ziņojums atklāj, ka lielākie mazumtirgotāji (Rimi, Maxima, Lidl) Centrālajai statistikas pārvaldei bieži sniedz nepilnīgu informāciju par pārtikas cenām

Galvenie izaicinājumi ir nestandartizēti datu formāti, kļūdaini svītrkodi un neprecīza informācija par pamatcenu. Tā kā datu apmaiņa notiek automatizēti, visas kļūdas nonāk pie patērētājiem domātajiem cenu salīdzināšanas rīkiem.

Tehniskie riski un nākotnes ieceres. Pašreizējā datu saņemšanas sistēma tiek vērtēta kā novecojusi un potenciāli riskanta kiberdrošībai. Lai situāciju uzlabotu, EM apsver iespēju ļaut Latvijas Bankai piekļūt transakciju datiem. Tas nodrošinātu precīzāku ekonomisko analīzi, veicinātu konkurenci un palīdzētu iedzīvotājiem veikt pārdomātākus pirkumus.

Kritika par rezultātu trūkumu

Valdības sēdē izskanēja kritika no kultūras ministres Agneses Lāces, norādot, ka ziņojums nesniedz atbildi uz galveno jautājumu – vai pārtikas cenas ir kļuvušas zemākas. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis skaidroja, ka šis ziņojums kalpo tikai kā atskaite par datu plūsmas izveidi, kas pati par sevi bijusi liels izaicinājums. Padziļināta analīze un dati par pārtikas inflāciju tiks iekļauti nākamajos ziņojumos.

Memoranda mērķi

Pērn parakstītā memoranda mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci un lētākas pārtikas pieejamību, ieviešot zemo cenu grozu desmit pamatkategorijās. 27. martā plānota atkārtota tikšanās ar tirgotājiem un ražotājiem, lai aktualizētu šīs vienošanās izpildi.

Ko tas nozīmē patērētājam

Lai gan pašlaik datu apmaiņa vēl saskaras ar “problēmām”, galvenais ieguvums iedzīvotājiem būs caurskatāmība. Kad sistēma darbosies bez kļūdām un tiks piesaistīti banku transakciju dati, pircēji varēs ne tikai salīdzināt cenas uz papīra, bet redzēt reālo tirgus situāciju. Tas radīs lielāku spiedienu uz tirgotājiem uzturēt konkurētspējīgas cenas, īpaši pamatpreču grupās.

Nākamais izšķirošais posms būs marta beigās plānotā tikšanās ar nozares pārstāvjiem. Tās laikā tiks vērtēts, vai memorands ir tikai formāls papīrs, vai arī reāls mehānisms, kas spēj ierobežot pārtikas inflāciju Latvijas veikalos.