Ventspils novada pašvaldības policijas darbinieki marta vidū veikuši neierastu glābšanas operāciju, palīdzot ronēnam, kurš bija nomaldījies tālu no jūras krasta. Dzīvnieks tika pamanīts Vārves pagasta Cirpstenē uz vecā tanku ceļa, kur tas paša spēkiem nespēja atrast ceļu atpakaļ uz ūdeni.
Pateicoties iedzīvotāju ziņojumam un operatīvai rīcībai, ronēns tika droši nogādāts pludmalē, kur tas veiksmīgi atgriezās jūrā. Šis gadījums kalpo par atgādinājumu tam, kāda ir pareiza rīcība, sastopoties ar jūras iemītniekiem sauszemē.
Policijas rīcība un ronēna atgriešanās vidē
Informācija par nomaldījušos dzīvnieku tika saņemta no Dabas aizsardzības pārvaldes speciālistiem. Ierodoties notikuma vietā Cirpstenē, kārtības sargi atrada roņu mazuli guļam ceļa malā zem piejūras priedēm.
Pēc sākotnējās apskates tika secināts, ka dzīvnieks ir vesels un tam nav redzamu ievainojumu. Ņemot vērā attālumu līdz jūrai un apkārtējo vidi, tika pieņemts lēmums ronēnu pārvietot uz pludmales zonu, lai tas varētu turpināt savas dabiskās gaitas.
Pārvietošanas process tika veikts saudzīgi, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus. Tiklīdz ronēns sasniedza smilšaino pludmali, tas patstāvīgi devās ūdens virzienā un drīz vien pazuda viļņos. Pašvaldība norāda, ka šis bija pirmais šāda veida gadījums iestādes pastāvēšanas vēsturē, kad policistiem jādodas palīgā tieši roņu mazulim.
Roņu parādīšanās krastā: ko ņemt vērā iedzīvotājiem
Dabas aizsardzības pārvalde regulāri atgādina, ka roņu iznākšana piekrastē pavasara mēnešos ir dabisks process. Lielākajā daļā gadījumu dzīvniekiem cilvēku palīdzība nav nepieciešama. Tie iznāk krastā, lai sasildītos saulē, atpūstos pēc gariem peldējumiem un uzkrātu spēkus tālākajam ceļam.
Svarīgākais noteikums, ieraugot roni pludmalē, ir tam netuvoties. Pārlieku liela cilvēku uzmanība dzīvniekam rada papildu stresu un liek patērēt enerģiju, kas nepieciešama izdzīvošanai.
Īpaša uzmanība jāpievērš suņu saimniekiem, kuri iecienījuši pastaigas gar jūru. Suņi var būt bīstami roņu mazuļiem, tāpēc mīluļi piekrastē obligāti jātur pavadā. Tāpat jāatceras, ka ronis, jūtoties apdraudēts, var mēģināt aizstāvēties un iekost, kas var radīt infekcijas risku gan cilvēkam, gan sunim.
Kad un kā meklēt profesionālu palīdzību
Pašrocīga ronēnu glābšana vai aiztikšana nav atļauta, jo tas var kaitēt gan dzīvnieka, gan paša glābēja veselībai. Ziņot speciālistiem nepieciešams tikai specifiskos gadījumos – ja dzīvnieks izskatās izteikti novārdzis, ir pārāk mazs vai tam ir redzami brūces un ievainojumi. Šādās situācijās pašvaldība vai iedzīvotāji aicināti sazināties ar Dabas aizsardzības pārvaldes reģionālajiem speciālistiem.
Saziņai ar ekspertiem ir izveidoti īpaši tālruņa numuri. Kurzemes un Pierīgas reģionā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa tālruni 26 424 972, savukārt Vidzemes piekrastē palīdzību var pieteikt, zvanot uz 26 329 412. Speciālisti pēc saņemtās informācijas izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā ieradīsies notikuma vietā, lai sniegtu kvalificētu palīdzību.
Šogad pirmais ronis Ventspils pusē pamanīts jau februāra beigās, kas liecina par sezonas sākumu. Atbildīga un mierīga iedzīvotāju attieksme ir labākais veids, kā nodrošināt savvaļas dzīvnieku drošību mūsu piekrastē. Reģistrētie dati par šādiem gadījumiem palīdz speciālistiem sekot līdzi roņu populācijas veselībai un migrācijai Latvijas ūdeņos.