Saūda Arābijas naftas gigants “Aramco” otrdien ziņoja par pusgada peļņu 56,3 miljardu ASV dolāru (aptuveni 51,2 miljardu eiro) apmērā, kas ir mazāka nekā pirms gada, jo samazinājās pārdotās naftas apjomi, ņemot vērā bažas par pasaules ekonomiku.
Aramco, kas oficiāli pazīstama kā Saudi Arabian Oil Co., paziņoja, ka tās kopējie ieņēmumi pusgada laikā bija 220,7 miljardi ASV dolāru, kas ir vairāk nekā 218,6 miljardi ASV dolāru iepriekšējā gadā. Peļņa 2023. gadā bija 61,9 miljardi ASV dolāru, kas ir par gandrīz 5 miljardiem ASV dolāru vairāk.
“Samazinājumu galvenokārt noteica mazāks pārdotās jēlnaftas apjoms, vājāka rafinēšanas marža un mazāki finanšu un citi ienākumi,” teikts Aramco paziņojumā Rijādas biržai Tadawul. “To daļēji kompensēja augstākas jēlnaftas cenas un zemāka ražošanas maksa, salīdzinot ar to pašu periodu pagājušajā gadā, kā arī zemāki ienākuma nodokļi un zakats jeb islāma labdarības iemaksas”.
Aramco par otro ceturksni izmaksās dividendes 20,3 miljardu ASV dolāru apmērā un dividendes, kas atkarīgas no darbības rezultātiem, 10,8 miljardu ASV dolāru apmērā, paziņoja uzņēmums. Uzņēmums cer, ka tā kopējās dividendes par gadu pārsniegs 124 miljardus ASV dolāru.
Lai gan neliela daļa Aramco tiek tirgota Tadawul biržā, lielākā daļa uzņēmuma pieder Saūda Arābijas valdībai, kas veicina tās izdevumus un nodrošina bagātību Al Saudu karaliskajai ģimenei.
Saūda Arābija, kas ir OPEC karteļa līdere, ir apvienojusies ar Krieviju un citām valstīm ārpus grupas, cenšoties samazināt ražošanu, lai palielinātu pasaules naftas cenas. Brent jēlnaftas etalona cena otrdien bija aptuveni 77 ASV dolāri par barelu pēc tam, kad Japānas akciju tirgus Nikkei pirmdien piedzīvoja 12,4 % kritumu, kas bija lielākais vienas dienas kritums kopš 1987. gada.
Tas bija pēdējais globālās izpārdošanas gadījums, kas sākās iepriekšējā nedēļā. Piektdienas ziņojums liecināja, ka ASV darba devēji jūlijā palēnināja darbā pieņemšanas tempu daudz vairāk, nekā gaidīja ekonomisti. Tie bija jaunākie dati par Amerikas Savienoto Valstu ekonomiku, kas bija vājāki, nekā gaidīts. Tas viss raisīja bažas, ka Federālo rezervju sistēma pārāk ilgi un pārāk spēcīgi spiež bremzes ASV tautsaimniecībai, nosakot augstas procentu likmes, cerībā apslāpēt inflāciju.
Otrdienas rītā Nikkei indekss atguvās, gandrīz atgūstot šos zaudējumus. Eiropas tirgi samazinājās, un ASV pēc pirmdienas izpārdošanas tam sekos arī ASV.
Jēlnaftas cenas pandēmijas laikā kritās, bet 2022. gadā, pateicoties Krievijas darbībai Ukrainā, atkal pieauga, sasniedzot gandrīz 140 ASV dolāru. Tas izraisīja spriedzi starp Baidena administrāciju un Saūda Arābiju, bet kopš tā laika cenas ir nokritušās līdz sešu mēnešu minimumam, jo bažas par globālo ekonomiku kopumā. Tas ir padarījis cenu pie sūkņa mazāk aktuālu pirms novembrī gaidāmajām vēlēšanām, kurās piedalīsies bijušais ASV prezidents Donalds Tramps un viceprezidente Kamala Harisa.
Aramco tirgus vērtība ir 1,7 triljoni ASV dolāru, padarot to par pasaulē piekto vērtīgāko uzņēmumu aiz Apple, Microsoft, NVIDIA un Alphabet, kam pieder Google. Tikmēr Aramco akcijas pēdējā gada laikā ir samazinājušās gandrīz par piektdaļu, jo naftas cenas ir kritušās.
Aramco ziņoja, ka 2023. gadā guva 121 miljardu ASV dolāru peļņu, kas ir mazāka nekā 2022. gadā, jo enerģijas cenas bija zemākas.
Saūda Arābijas milzīgie naftas resursi, kas atrodas tuvu tuksneša plašumiem, padara šo valsti par vienu no lētākajām vietām pasaulē, kur iegūt jēlnaftu. Kroņprincis Muhammed bin Salman cer izmantot naftas bagātības, lai novirzītu karalisti no naftas pārdošanas, izmantojot tādus projektus kā plānotā 500 miljardu ASV dolāru vērtā futūristiskā tuksneša pilsēta Neom. Taču zemākas naftas cenas liek Saūda Arābijai apsvērt iespēju ierobežot dažas no šīm ambīcijām, jo karaliste, visticamāk, saskaras ar draudošo budžeta deficītu.
Tikmēr aktīvisti kritizēja peļņu, ņemot vērā globālās bažas par to, ka fosilā kurināmā dedzināšana paātrina klimata pārmaiņas.