Pastāv pamatotas aizdomas, ka globālā ekonomika jau pašlaik atrodas krīzes stāvoklī, lai gan oficiāli šāds statuss vēl nav izziņots
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore Līga Leitāne TV24 raidījumā “Naudas cena” uzsvēra, ka reālā situācija var būtiski atšķirties no publiskā diskursa. Viņasprāt, mēs šobrīd piedzīvojam posmu, kurā negatīvie procesi jau rit pilnā sparā, taču sabiedrība un institūcijas vēl kavējas ar situācijas juridisku vai politisku definēšanu.
Tirgus signāli un vēsturiskās paralēles
Analizējot ilgtermiņa datus no pasaules biržām un fondu tirgiem, redzamas skaidras tendences, kas nepārprotami norāda uz recesijas iestāšanos. L. Leitāne norāda, ka, pretēji 2008. un 2009. gada finanšu sabrukumam, kas nāca ar strauju un skaļu pieteikumu, pašreizējā krīze attīstās it kā “zem radara”. Galvenie indikatori, kas apliecina šo lejupslīdi, ietver:
-Būtiskus un nepastāvīgus satricinājumus starptautiskajos fondu tirgos;
-Krasas disproporcijas starp pieprasījumu un piedāvājumu dažādās nozarēs;
-Virsumi citu sarežģītu ekonomisko procesu, kas kopā veido destabilizējošu efektu.
Ilūzija par stabilitāti un valsts sagatavošanās
Šobrīd dominē kolektīvs mēģinājums saglabāt šķietamu mieru un izlikties, ka globālā sistēma joprojām darbojas ierastajā režīmā. Tomēr realitātē uzkrāto satricinājumu apjoms ir kļuvis tik kritisks, ka tas liek secināt – krīze ir klātesoša. Kamēr publiskajā telpā vēl tiek piekopts “mierīgā laika” dzīvesveids un netiek lietoti trauksmaini apzīmējumi, valsts pārvaldes līmenī jau ir manāmas pārmaiņas. Institūcijas arvien biežāk sāk sniegt norādes un izstrādāt rīcības plānus krīzes pārvarēšanai, kas liecina par gatavošanos brīdim, kad šo situāciju vairs nevarēs ignorēt.