Saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunāko energoresursu vairumtirdzniecības tirgus apskatu, aizvadītajā nedēļā fiksēts vērā ņemams dabasgāzes cenas pieaugums
TTF (Title Transfer Facility) biržā, kas kalpo kā galvenais Eiropas gāzes tirgus etalons, cena pakāpās par 17%, sasniedzot 59,2 eiro par megavatstundu (MWh). Šāds kāpums liecina par augstu mainību tirgū, ko pastiprina bažas par energoresursu pieejamību tuvākajā nākotnē.
Krātuvju aizpildījuma rādītāji Latvijā un Eiropā
Analizējot uzkrātās dabasgāzes apjomus, dati liecina par nelielām izmaiņām. Svētdien, 22. martā, Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve bija aizpildīta 21,5% apmērā, kas ir neliels pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējās nedēļas 20,9%. Turpretī Eiropas kopējās tendences rāda pretēju virzienu – vidējais krātuvju piepildījuma līmenis kontinenta mērogā nedēļas izskaņā nokritās līdz 28,5% (iepriekš fiksēti 28,9%), kas skaidrojams ar aktīvāku resursu patēriņu apkures sezonas noslēgumā.
Ģeopolitiskie riski un piegāžu drošība
SPRK eksperti skaidro, ka galvenais dzinulis cenu kāpumam meklējams nestabilajā situācijā Tuvajos Austrumos. Notikumi enerģētikas infrastruktūras objektiem un pieaugošā spriedze stratēģiski nozīmīgajā Hormuza šaurumā rada nopietnu nenoteiktību. Šie faktori tiešā veidā apdraud dabasgāzes un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) globālo piegāžu stabilitāti, liekot tirgus dalībniekiem rēķināties ar iespējamiem traucējumiem loģistikas ķēdēs.
Starptautiskie centieni situācijas stabilizēšanā
Neskatoties uz saspīlējumu, regulators norāda uz atsevišķiem cerīgiem signāliem. Pozitīvu ietekmi uz tirgus noskaņojumu varētu atstāt starptautisko partneru paustā gatavība aktīvāk iesaistīties kuģošanas drošības garantēšanā. Tas palīdzētu mazināt bailes par piegāžu bloķēšanu, tomēr pagaidām Eiropas gāzes cenas saglabājas neierasti augstas. Šomēnes tās ir augušas par vairāk nekā 90%, turpinot ievērojami pārsniegt līmeni, kāds tika novērots pirms enerģētiskās krīzes sākuma.
Stratēģiskās rezerves un Latvijas pienākumi
Saskaņā ar 2022. gadā apstiprināto Eiropas Savienības Gāzes uzglabāšanas regulu, dalībvalstīm ir noteikts mērķis piepildīt krātuves līdz 90%. Tomēr Latvijai ir paredzēts specifisks izņēmums – ņemot vērā to, ka Inčukalna krātuves ietilpība ir daudzkārt lielāka par valsts iekšējo patēriņu, Latvijas pienākums ir līdz novembrim nodrošināt uzkrājumus vismaz 35% apmērā no valsts gada patēriņa.