Spānijas akciju tirgus indekss nebija sasniedzis šādus augstākos līmeņus kopš 2007. gada, tieši pirms globālās tirgus kraha.
Spānijas akciju tirgus galvenais indekss trešdien noslēdzās pie 15 019 punktiem un sasniedza līmeni, kāds nebija redzēts kopš 2007. gada, kad plīsa nekustamā īpašuma burbulis, izraisot globālu akciju tirgus sabrukumu un desmit gadus ilgu taupības politiku Ibērijas pussalas ekonomikā. Ceturtdienas rītā tirgus indekss turpināja pieaugt līdz 15 113 punktiem.
Ibex-35 indekss ir mazāk nekā 1000 punktu attālumā no sava visu laiku augstākā līmeņa, kas tika sasniegts 2007. gada 9. novembrī, mēnesi pirms lielās finanšu krīzes sākuma. Toreiz tas sasniedza 16 040,40 punktus. Vairāki faktori varētu veicināt investoru uzticību astoņu dienu laikā pēc kārtas, kurās Ibex ir pieaudzis.
Pirmkārt, ASV patēriņa cenu indeksa dati: naftas cenu kritums ir saglabājis inflāciju 2,7% līmenī gan ASV, gan Spānijā, tāpēc tirdzniecības nenoteiktība un Donalda Trampa tarifu karš pagaidām nešķiet plaši ietekmējošs cenu pieaugums patērētājiem.
Otrkārt, tiek sagaidīts, ka ASV Federālo rezervju sistēma pazeminās procentu likmes, neskatoties uz tās vadītāja Džeroma Pauela pretestību, kurš uzskata, ka inflācija nav pietiekami kontrolēta un tāpēc likmes nevajadzētu samazināt, neskatoties uz tiešajiem draudiem, ko viņš ir saņēmis no ASV prezidenta. Nākotnes līgumu tirgus sniedz gandrīz 100% varbūtību likmju samazināšanai ASV, kas tiks paziņota 17. septembrī.
Trešdien Ibex indeksā visvairāk pieauga divu farmācijas uzņēmumu akcijas: Grifols (2,18%) un Rovi (3,42%), kā arī Fluidra (2,79%) un vairāku banku, piemēram, BBVA (1,68%) un Santander (1,51%), akcijas.
Eiropā Vācijas Dax indekss pieauga par 0,7%, bet Londonas FTSE 100 un Francijas Cac indekss – attiecīgi par 0,2% un 0,4%. Šogad Spānijas selektīvais indekss ir pieaudzis par 28%.
Nedēļas ģeopolitiskās ziņas rada saspringumu pasaules akciju tirgos, un tie varētu reaģēt ar negatīvu atsitienu, ja starp Trampu un Putinu netiks panākta apmierinoša vienošanās.
ASV un Krievijas prezidentu tikšanās būs viņu pirmā klātienes tikšanās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma 2022. gada februārī. Ukrainas prezidents un pārējie Rietumu līderi, kas nav aicināti piedalīties šajā tikšanās reizē, ir mēģinājuši mīkstināt savas pozīcijas un paust savu pārliecību prezidentam Trampam, lai sarunu laikā, kurās Kijevai nebūs teikšanas, netiktu skarts Ukrainas teritoriālās suverenitātes jautājums.