Pēc gandrīz desmit gadu ilgas aizmirstības par vērā ņemamu palīgu uzkrājumu vairošanā atkal kļuvis termiņnoguldījums. Banku piedāvātās likmes noguldījumam uz vienu gadu sasniegušas un pārsniegušas 4% robežu, kas ir augstākais līmenis kopš 2009. gada.
Intensīvās kreditēšanas periodā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā banku piedāvātās procentu likmes bija rakstāmas ar divciparu skaitli, un daudziem iedzīvotājiem tolaik termiņnoguldījums kļuva par līdzekli uzkrājumu paglābšanai no salīdzinoši augstās inflācijas. Taču vērienīgā ekonomiskā krīze, kas folklorā iegājusi ar nosaukumu «dižķibele», noveda pie procentu likmju pamatīga krituma. Kopš 2014. gada Eiropas Centrālās bankas (ECB) noteiktā depozīta likme gadiem ilgi pat bija negatīva, tādēļ daudzas bankas pat pārtrauca piedāvāt termiņnoguldījuma iespējas. Situācija mainījās 2022. gada sākumā līdz ar straujo inflācijas lēcienu. ECB mērķtiecīgi paaugstinot starpbanku aizdevumu likmi, arī depozītu likmes ātri augušas un šobrīd jau sasniegušas 4%.
Eiropas Centrālās bankas termiņnoguldījumu bāzes likmes izmaiņas kopš eiro ieviešanas
Tas atspoguļojas arī Latvijas komercbanku piedāvājumā klientiem. 30. oktobrī atjaunotajos datos redzams, ka privātpersonu iecienītajā 12 mēnešu noguldījuma segmentā pārliecinoši dāsnākais piedāvājums ir Bigbank. Noguldījumiem uz vienu gadu tiek piemērota 4,6% likme. Salīdzinājumam, valsts piedāvātās 12 mēnešu krājobligācijas šobrīd nodrošina 4,05% peļņu, bet vairums lielo banku piedāvā likmi ap 4%.
Likmju pieaugums piesaistījis iedzīvotāju uzmanību, un termiņnoguldījuma iespēju izmantotāju skaits aug. Jāņem vērā, ka procentu likmes jau sasniegušas augstāko punktu, jo ECB pagājušajā nedēļā nolēma nepaaugstināt likmi, ko regulāri bija darījusi jau vairāk nekā gadu. Tas nozīmē, ka šis ir piemērotākais brīdi noguldījuma veikšanai, jo vēlāk banku piedāvātās likmes varētu samazināties.
Banku piedāvātā termiņnoguldījuma likme 30. oktobrī.
Avots: Latvijas Banka
«Termiņnoguldījumus izmantoju jau sen, kopš aptuveni ap 2008. gada, kad bankas piedāvāja ļoti augstas procentu likmes. Tolaik noguldīju naudu uz vairāk nekā 8%. Kad sākās zemo procentlikmju periods, turpināju noguldīt naudu, pat ja neko daudz nepelnīju. Šobrīd termiņnoguldījums jau dod reālu finansiālu ieguvumu, ja izvēlas augstāko piedāvājumu.
Tādēļ es izvēlos Bigbank, jo šī banka likmju ziņā iet visiem pārējiem pa priekšu,» pieredzē dalās termiņnoguldījumus jau pusotru desmitgadi aktīvi izmantojošā Inita Bitmane, «parasti noguldu naudu uz vienu gadu, bet atsevišķos gadījumos esmu noguldījusi uz diviem. Vairāk gan ne. Nopelnīto naudu dažkārt izmantoju kādam konkrētam pirkumam, bet ja īpašu mērķu nav, turpinu uzkrāt.
Protams, ka vienmēr gribas lielākus procentus, un termiņnoguldījumiem tie būtu vajadzīgi, lai veiksmīgāk konkurētu ar krājobligācijām, no kurām nav jāmaksā 20% ienākuma nodoklis. Tomēr kopumā jāsaka, ka atšķirībā no senākajiem laikiem, kad nebija nekādu citu plašākai sabiedrībai pieejamu instrumentu, tagad ir daudz iespēju. Arī ar lielākiem procentiem, taču augstāku risku. Tā ka katrs var izvēlēties savu riska pakāpi un ieguldījumu stratēģiju».
Par Bigbank
Bigbank AS ir Igaunijas banka, kas izvērsusi darbību ārpus Igaunijas, izveidojot filiāles Somijā, Zviedrijā, Latvijā, Lietuvā, Bulgārijā, kā arī piedāvājot pārrobežu pakalpojumus Austrijā, Vācijā un Nīderlandē. Uzņēmumu vada grupas valdes loceklis Martins Lants. Valdē darbojas arī Marts Veskimagi, Argo Kiltsmans, Kens Kanariks un Ingo Poders.