ASV Starptautiskās tirdzniecības tiesas tiesneši ir apšaubījuši prezidenta Donalda Trampa lēmumu noteikt 10% nodokli gandrīz visām importētajām precēm. Tiesas sēdē tika diskutēts par to, vai valsts tirdzniecības deficīts ir pietiekams iemesls, lai ieviestu tik plašus tarifus bez Kongresa piekrišanas.
Šī tiesvedība aizsākās pēc tam, kad 24 štati un vairāki mazie uzņēmumi vērsās tiesā, uzskatot, ka prezidenta rīcība pārkāpj likumu. Tiesnešu uzdotie jautājumi liecina, ka Baltajam namam varētu būt grūti pamatot šo nodokļu nepieciešamību no juridiskā viedokļa.
Cīņa par likuma interpretāciju
Strīda pamatā ir 1974. gada Tirdzniecības likuma 122. pants. Tramps to izmantoja, lai ieviestu tarifus uz 150 dienām, apgalvojot, ka tas jādara “maksājumu bilances deficīta” novēršanai. Tomēr štatu pārstāvji un uzņēmēji tiesā norādīja, ka šis likums savulaik tika radīts tikai īstermiņa ārkārtas situācijām, nevis parastu tirdzniecības atšķirību risināšanai.
Tiesnesis Timotijs Stansū sēdes laikā pauda šaubas par valdības argumentiem. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka tirdzniecības deficīts – situācija, kad valsts ieved vairāk preču nekā izved – nav viens un tas pats, kas likumā minētais maksājumu bilances deficīts. Tiesneši mēģināja saprast, kā pirms vairāk nekā 50 gadiem rakstīti likuma panti būtu tulkojami mūsdienu ekonomiskajā situācijā. Tieslietu departamenta advokāti gan palika pie sava, apgalvojot, ka milzīgais deficīts rada nopietnas problēmas valsts starptautiskajiem maksājumiem.
Vēsturiskie argumenti un zelta standarts
Interesants pavērsiens notika, kad štatu juristi atgādināja par vēsturi. Viņi uzsvēra, ka 1974. gada likums tika izstrādāts laikā, kad ASV dolārus vēl varēja apmainīt pret zeltu no Fortnoksas rezervēm. Tajos gados pēkšņa dolāra vērtības krišanās tiešām varēja izraisīt ekonomisku katastrofu, jo ārvalstis varētu steigties iztukšot ASV zelta krājumus.
Mūsdienās šāds risks vairs nepastāv, jo ASV atteicās no dolāra piesaistes zeltam jau 1971. gadā. Oregonas štata advokāts Braians Maršals tiesā skaidroja, ka Trampa administrācija mēģina izmantot novecojušus rīkus, lai sasniegtu savus politiskos mērķus. Viņš aicināja tiesnešus pilnībā bloķēt jaunos tarifus, nevis gaidīt, kamēr beigsies to sākotnējais 150 dienu termiņš. Pastāv bažas, ka prezidents varētu izmantot dažādas juridiskas viltības, lai šos nodokļus saglabātu bezgalīgi, viens pēc otra piesaucot dažādus likumus.
Šī nav pirmā reize, kad Trampa administrācija mēģina ieviest plašus tarifus. Līdzīgi mēģinājumi 2025. gadā jau radīja pamatīgu sajukumu korporatīvajā vidē. Toreiz uzņēmumi samazināja investīcijas, jo miljardiem dolāru tika novirzīti nodokļu maksājumos, līdz Augstākā tiesa šos tarifus atcēla.
Interesanti, ka pat ar visiem iepriekšējiem tarifiem, no kuriem daudzi pārsniedza 10%, ASV tirdzniecības deficīts 2025. gadā sasniedza vairāk nekā 900 miljardus dolāru. Tas faktiski nav mainījies salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Tas dod papildu argumentus kritiķiem, kuri uzskata, ka tarifi nepalīdz sasniegt solītos mērķus, bet tikai sadārdzina preces vietējiem patērētājiem un uzņēmumiem.
Kas notiks tālāk?
Tirdzniecības tiesa pagaidām nav paziņojusi, kad tiks pieņemts galīgais lēmums. Šis process ir ļoti svarīgs, jo neviens cits ASV prezidents pirms Trampa nav mēģinājis izmantot šīs konkrētās pilnvaras, lai vienpersoniski noteiktu tik plašus nodokļus importam.
Jāpiebilst, ka šī tiesvedība neattiecas uz citiem, specifiskākiem tarifiem, kas noteikti tēraudam, alumīnijam vai varam. Tie tika ieviesti, balstoties uz citu juridisko pamatojumu. Tomēr šis tiesas lēmums būs zīmīgs rādītājs tam, cik tālu sniedzas prezidenta vara tirdzniecības jautājumos un vai tiesu sistēma ierobežos mēģinājumus apiet Kongresa lomu nodokļu noteikšanā. Uzņēmēji un politiķi visā pasaulē tagad gaida, vai ASV robežas paliks atvērtas tirdzniecībai bez papildu 10% uzcenojuma.
