ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka plāno palielināt importētā tērauda un alumīnija tarifus līdz 50% no 25%, tādējādi palielinot spiedienu uz pasaules tērauda ražotājiem un padziļinot savu tirdzniecības konfliktu.
“Mēs noteiksim 25% palielinājumu. Mēs to paaugstināsim no 25% uz 50% – tarifus tēraudam Amerikas Savienotajās Valstīs, kas vēl vairāk nodrošinās tērauda rūpniecību ASV,” viņš teica mītiņā Pensilvānijā.
Tērauda un alumīnija nodevu dubultošana pastiprina Trampa globālo tirdzniecības konfliktu, un tas notika tikai dažas stundas pēc tam, kad viņš apsūdzēja Ķīnu par līguma ar ASV pārkāpšanu par savstarpēju tarifu un tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu kritiskajiem derīgajiem izrakteņiem.
Tramps paziņoja par augstākiem tarifiem tieši ārpus Pitsburgas, kur viņš runāja par vienošanos starp Nippon Steel un U.S. Steel. Tramps sacīja, ka 14,9 miljardu dolāru darījums, tāpat kā tarifu paaugstināšana, palīdzēs saglabāt darbavietas tērauda strādniekiem ASV.
Vēlāk viņš sociālajos tīklos publicēja, ka paaugstinātais tarifs attieksies arī uz alumīnija izstrādājumiem un tas stāsies spēkā trešdien.
Tērauda ražotāja Cleveland-Cliffs Inc akcijas pēc tirgus slēgšanas pieauga par 26%, jo investori lēš, ka jaunās nodevas palīdzēs gūt peļņu. Šis paziņojums izraisīja asu reakciju no ASV tirdzniecības partneriem visā pasaulē.
Kanādas Tirdzniecības kamera ātri nosodīja tarifu paaugstināšanu kā “pretēju Ziemeļamerikas ekonomiskajai drošībai”.
“Tādu efektīvu, konkurētspējīgu un uzticamu pārrobežu piegādes ķēžu attīšana, kādas mums ir tērauda un alumīnija jomā, abām valstīm rada lielas izmaksas,” paziņoja kameras prezidente Kendisa Lainga.
Kanādas Apvienotā tērauda strādnieku arodbiedrība šo soli nodēvēja par tiešu uzbrukumu Kanādas rūpniecībai un strādniekiem.
Eiropas Komisija sestdien paziņoja, ka Eiropa ir gatava uz pretreakciju: “Šis lēmums palielina nenoteiktību pasaules ekonomikā un palielina izmaksas patērētājiem un uzņēmumiem abās Atlantijas okeāna pusēs,” sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis. “ES ir gatava ieviest pretpasākumus, tostarp reaģējot uz pēdējo ASV tarifu paaugstināšanu.”
Arī Austrālijas centriski kreisā valdība nosodīja tarifu paaugstināšanu, tirdzniecības ministram Donam Farelam nosaucot to par “nepamatotu un nevis par drauga rīcību”.
Saskaņā ar Tirdzniecības ministrijas datiem ASV ir pasaulē lielākā tērauda importētāja, neskaitot Eiropas Savienību, un 2024. gadā kopumā importēja 26,2 miljonus tonnu tērauda. Rezultātā jaunie tarifi, iespējams, palielinās tērauda cenas visā pasaulē, skarot gan nozari, gan patērētājus.
Tērauda un alumīnija tarifi bija vieni no agrākajiem, ko Tramps ieviesa, janvārī atgriežoties amatā. Tarifi 25% apmērā lielākajai daļai ASV importētā tērauda un alumīnija stājās spēkā martā, un viņš uz īsu brīdi bija draudējis ar 50% nodevu Kanādas tēraudam, taču galu galā atteicās.
Saskaņā ar tā saukto 232. panta valsts drošības iestādi importa nodokļos ir iekļauti gan neapstrādāti metāli, gan atvasinātie izstrādājumi, piemēram, nerūsējošā tērauda izlietnes, gāzes plītis, gaisa kondicionētāja iztvaicētāja spoles, pakavi, alumīnija pannas un tērauda durvju eņģes.
Saskaņā ar Census Bureau datiem, kas iegūti, izmantojot ASV Starptautiskās tirdzniecības komisijas datu tīmekļa sistēmu, 2024. gada importa vērtība 289 produktu kategorijām sasniedza 147,3 miljardus ASV dolāru, no kuriem gandrīz divas trešdaļas bija alumīnija un viena trešdaļa tērauda.
Turpretim Trampa pirmās divas soda tarifu kārtas Ķīnas rūpniecības precēm 2018. gadā viņa pirmajā pilnvaru termiņā sasniedza 50 miljardus ASV dolāru gada importa vērtībā.