Bijušā bērnunama SIA “Bērnu Oāze” telpās izmitināti grūti audzināmi pusaudži. Iestāde atrodas atrodas pie Latvijas – Krievijas robežas, Ludzas novadā Istalsnas ciemā. Tas ir pierobežas ciems, kuru ieskauj meži un pašā ciemā tiek apdzīvotas tikai pāris mājas. Saistībā ar iespējamiem bērnu tiesību pārkāpumiem LTV “Panorāmas” rīcībā ir nonākusi informācija par šo pāraudzināšanas iestādi, un ir radušās aizdomas, vai ar pusaudžiem, kas tur nokļuvuši, lai koriģētu viņu antisociālo uzvedību, vispār kāds nodarbojas, kā arī par to, vai tiek nodrošinātas izglītības iespējas.
Ko pusaudžiem dod šāda dzīvošana nomalē?
Bijušā bērnunama telpās uzturas pusaudži ar visdažādākajiem iemesliem, kāpēc viņi tur ir nonākuši.
Kāds pusaudzis no “Bērnu Oāzes” sacīja: “”Vecākiem atņēma aprūpes tiesības. Mani vispirms aizsūtīja uz Cēsīm un tad šurp.”
2017. gadā Istalsnas filiālē reģistrēti 37 bērni no 16 novadiem. Daži bērni vesti 580 kilometrus no iepriekšējās dzīvesvietas. Bērnu vidējais uzturēšanās ilgums iestādē ir divi trīs gadi, daudziem līdz pilngadības sasniegšanai, ziņo Panorāmā.
SIA “Bērnu Oāze” direktore Inga Štokmane stāstīja, ka uz visiem iemītniekiem attiecās vienota punktu skala – par labu uzvedību punktu skaits vairojās, par pārkāpumiem samazinājās. Jo labāk uzvedies bērns, jo priviliģētāks viņš ir – kad par labu uzvedību saņemts konkrēts punktu skaits, pusaudži var iet ārpus teritorijas, pasakot to audzinātājam. Sākotnēji gan varēja pārvietoties tikai audzinātāja pavadībā.
“Nav vispār nekādu pierādījumu par to, ka tādas nu, teiksim, slēgta tipa korekcijas iestādes, ka tas varētu dot vispār kaut ko labu,” norādīja Ņikita Bezborodovs, bērnu psihiatrs. Viņš stāstīja, ka uzvedības traucējumi neiedzimst tie var rasties līdz piecu gadu vecumam, un šajā periodā tos ir iespējams arī labot, taču nav tā, ka arī vecākus bērnus nav iespējams labot.
Ir dažādi veidi, kā palīdzēt bērniem, taču turēt viņus izolētus no pasaules, ar ierobežotiem saziņas līdzekļiem, ierobežotas iespējas iegūt izglītību un ierobežotas iespējas integrēties sabiedrībā nav viens no tiem. Ieteicams būtu mainīt šo bērnu uzvedību vidē, kur viņš dzīvo vai arī terapija kopienās.
“Kā kopienas tipa, kā tāds alternatīvs ģimenes variants, kur ar pusaudžiem ļoti intensīvi nodarbojas, kur viņi saņem to psiholoģisko palīdzību, uz traumu orientētu psihoterapiju, grupas terapiju. Kur viņi tiek intensīvi iesaistīti kaut kādas jēgpilnās aktivitātēs un notiek tur, kur viņi saņem izglītību,” sacīja psihoterapeits.
Bērni, ar kuriem izdevies sazināties raidījumam “Panorāma”, stāstīja briesmu lietas, kas nemaz neliecina par piemērotu vidi bērniem, kuriem vajadzīga palīdzība. Kāds bērnu nama iemītnieks sākumā baidījās atklāti runāt, taču pēc tam viņš pastāstīja: “Kādu laiku tur strādāja audzinātājs, kas sita bērnus un nāca dzēris. Viņš tur vairs nestrādā. Tur ir mājas apmācība. Bērniem, kas tur dzīvo, ir bail. Mums visu laiku draudēja.”
Kāds cits atklāja: “ “Oāzē” ir vairāk konfliktu, tur audzinātāji reāli bērnus apsaukā. Pat pati direktore, un, ja tur kaujas, audzinātāji stāv un skatās, viņiem ir vienalga. Tāpat kā vadītājai. Viņai ir vienalga, kas notiek ar bērniem. Neviens tur negrib atrasties, jo tur nav ko darīt. Tu vienkārši visu laiku sēdi savā istabā un skaties uz griestiem. Internets, viņi savāc internetu. Nekā nav. Nodarbības, nekā nav.”
Dzirdot šādus stāstus par vidi, kurā pusaudžiem jādzīvo, nav šaubu, kāpēc jaunieši mūk prom no vietas, kur jābūt izolētam no ārpasaules, un pēc tam jāatrodas ilgstošā policijas meklēšanā.
Ierodoties “Panorāmai” SIA “Bērnu Oāzē”, grupu sagaida īpašnieki – Inga Štokmane un psihologs Sergejs Maksimovs. Viņi nav laulāti, taču dzīvo kopā. Šķiet abi varētu būt kvalificēti, lai strādātu šādā iestādē – viņiem piešķirts arī viesģimenes statuss, un abi izgājuši audžuģimeņu apmācības kursus, Maksimovs ir ieguvis “psihologa” diplomu, taču iepriekš vadījis dažādas nu jau likvidētas biedrības. Psihologs stāsta, ka tieši viņš palīdz jauniešiem psiholoģiski, savukārt kāds bērnu nama bērns atklāja, ka psihologs ar viņu nav strādājis.
Maksimovs turpina radīt “jaukas mājvietas” priekšstatu stāstot, ka uzvedības korekcijas programmai esot labi rezultāti, bērni iegūstot izglītību un atgriežoties savās pašvaldībās, taču atklājas pretējais – iestādi jau apmeklējušas vairākas pārbaudošās iestādes, tai skaitā arī zglītības kvalitātes valsts dienests, kuri jau atklājuši vairākus pārkāpumus, kas varētu liecināt, ka daudzi bērni ilgstoši nav mācījušies.
Avots: lsm.lv