Valdība otrdien, 16.augustā, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par rūpniecisko zveju teritoriālajos un ekonomiskās zonas ūdeņos, lai nodrošinātu plašāku zvejas datu sniegšanu valsts informācijas sistēmā digitālā formātā, atsakoties no to sniegšanas papīra veidā, tādējādi mazinot zvejniekiem administratīvo slogu.
Izmaiņas noteikumos paredz arī atteikšanos no atsevišķu nozvejas pārskatu iesniegšanas, jo dati par zvejas darbībām jūras piekrastes ūdeņos tiek reģistrēti Latvijas zivsaimniecības integrētajā kontroles un informācijas sistēmā (LZIKIS). Līdz ar to zvejniekiem turpmāk vairs nebūs pienākums apkopot datus par nozvejas apjomu pa zivju sugām katrā zvejas apakšrajonā vai piekrastes zvejas vietā un iesniegt tos Valsts vides dienestā (VVD), kā arī nebūs jāsniedz informācija VVD par reņģu nozveju ar reņģu stāvvadiem Baltijas jūras Rīgas līcī par katrām piecām dienām.
Tā kā informācija par zvejniekiem izsniegtajām zvejas atļaujām (licencēm) un īpašiem pilnvarojumiem ir pieejama LZIKIS, tad turpmāk šos dokumentus vairs nebūs jāglabā uz zvejas kuģa. Inspektori, veicot zvejas kuģu kontroli, reāllaikā var pārbaudīt zvejniekam izsniegto licenci. Tomēr zvejniekam paliks pienākums glabāt uz kuģa zvejas licenci un īpašu pilnvarojumu gadījumos, ja to nosaka Eiropas Savienības normatīvie akti, piemēram – Latvijas zvejnieks zvejo citas valsts ūdeņos un var tikt pakļauts šīs valsts zvejas inspekcijai.
Ņemot vērā zvejnieku pieredzi un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” rekomendācijas, no noteikumiem ir svītrota norma par aizliegumu pārsniegt 50% brētliņu piezveju reņģu zvejā no kopējā nozvejas apjoma zvejā ar traļiem Baltijas jūras Rīgas līcī, jo pēdējos gados vērojamas izmaiņas brētliņu īpatsvara pieaugumā, un atsevišķās reizēs brētliņu daļa nozvejā var tuvoties 50% vai pat pārsniegt to.
Tāpat personai ar jebkuriem zvejas rīkiem aizliegts atrasties piekrastē vai tās tiešā tuvumā, ja nav derīgas zvejas atļaujas (licences) zvejas rīku lietošanai vai, ja attiecīgajā laikā to lietošana ir aizliegta. Par aizliegumu neievērošanu personu var saukt pie administratīvās atbildības.
Grozījumi noteikumos paredz iespēju zvejniekiem iegādāties jaunas piekrastes zvejas laivas, ja ir pieejama neizmantota piekrastei paredzētā dzinēju jauda un bruto tonāža. Noteikts, ka jauniegādātajām laivām garums nedrīkstēs pārsniegt 12 metrus, un dzinēja jauda 25 kW noteikta kā maksimāli pieļaujamā.
Noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos Nr. 296 “Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos”” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc publikācijas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.