Vācijas ekonomiskais noskaņojums augustā strauji kritās, pārtraucot trīs mēnešu atveseļošanos un radot jaunas šaubas par valsts izaugsmes perspektīvām.
Samazinājums seko pretrunīgi vērtētajam ES un ASV tirdzniecības līgumam, kas ir pievīlis finanšu ekspertus un atstājis galvenās rūpniecības nozares pakļautas lielākam tarifu slogam.
ZEW ekonomiskā noskaņojuma rādītājs augustā kritās par 18 punktiem līdz 34,7, kas ir krietni mazāk nekā gaidīts par mērenāku kritumu līdz 40.
Tas daļēji maina spēcīgo atveseļošanos, kas bija vērojama jūlijā, kad noskaņojums bija sasniedzis augstāko līmeni kopš 2022. gada februāra.
Arī pašreizējo apstākļu rādītājs pasliktinājās, noslīdot līdz -68,6 no -59,5 mēnesi iepriekš, kas neatbilst prognozētajam -60.
Lejupslīde atspoguļo bažas par Vācijas vājajiem otrā ceturkšņa rezultātiem un jaunizveidotā transatlantiskā tirdzniecības pakta uztverto asimetriju.
“Finanšu tirgus eksperti ir vīlušies par paziņoto ES un ASV tirdzniecības līgumu,” sacīja ZEW prezidents, profesors Ahims Vambahs.
“2025. gada augustā ZEW rādītājs piedzīvo ievērojamu kritumu, arī Vācijas ekonomikas slikto sniegumu dēļ otrajā ceturksnī. Īpaši pasliktinājušās ir perspektīvas ķīmijas un farmācijas nozarēs. Arī mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī autobūves nozare ir smagi cietušas.”
Noskaņojums visā eirozonā atspoguļoja Vācijas kritumu. ZEW prognožu indekss blokam samazinājās par 11 punktiem līdz 25,1, savukārt pašreizējo apstākļu rādītājs samazinājās par 7 punktiem līdz mīnus 31,2.
Sākotnējās cerības uz relatīvu noturību eirozonā ir mazinājušās, jo ekonomisti pārskata zemākas izaugsmes prognozes gada otrajai pusei.
Nevienlīdzīgs tirdzniecības nolīgums ietekmē noskaņojumu
27.jūlijā, tikai dažas dienas pirms 30 % ASV tarifa ES precēm stāšanās spēkā, Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un ASV prezidents Donalds Tramps pēdējā brīdī panāca vienošanos.
Vienošanās ietvēra 15 % pamata tarifu ES eksportam, kā arī stingrākus 50 % tarifus tēraudam, alumīnijam un varam. Lidmašīnas un to detaļas tika atbrīvotas no tarifiem.
Vienotā vienošanās ietvaros ES arī apņēmās trīs gadu laikā iegādāties ASV enerģijas eksportu 750 miljardu ASV dolāru (685 miljardu eiro) vērtībā. Politiskā perspektīva tika plaši uzskatīta par labvēlīgu Vašingtonai.
“Vienpusējs tirdzniecības līgums, lai samazinātu ASV tirdzniecības deficītu ar ES,” atzīmēja Olivers Rakau, galvenais Vācijas ekonomists Oxford Economics. “Politiski šis līgums izskatās pēc skaidras ASV uzvaras,” viņš piebilda.
Bils Divinijs, ABN Amro ekonomists, raksturoja vienošanos kā Eiropas vājās sarunu pozīcijas produktu, uzsverot ekonomisko stagnāciju un pieaugošo inflācijas spiedienu.
“Berlīne un Francija nevēlējās ciest ekonomiskās grūtības, lai riskētu ar labāku iznākumu,” viņš teica.
“ES joprojām ir atkarīga no ASV savas drošības ziņā gan militārā atbalsta, gan militārā importa ziņā, un joprojām ir enerģijas neto importētāja,” viņš piebilda.
Tirgi piesardzīgi, tuvojoties ASV inflācijas datiem
Tirgus reakcija uz ZEW publikāciju bija klusa. Vācijas DAX indekss saglabājās kopumā stabils 24 050 punktu līmenī. Eiro nedaudz kritās, samazinoties par 0,1 % līdz 1,1600 ASV dolāriem.
Investoru uzmanība tagad ir pievērsta gaidāmajam ASV inflācijas ziņojumam par jūliju, un tiek prognozēts, ka patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu būs pieaudzis par 2,9 %, salīdzinot ar 2,7 % jūnijā. Tirgi uzmanīgi vēro jebkādas pazīmes, kas liecina, ka augstāki tarifi sāk ietekmēt patēriņa cenas.
Naudas tirgi turpina cenās iekļaut 85% varbūtību, ka Federālo rezervju sistēma nākamajā sanāksmē samazinās likmi par 25 bāzes punktiem, jo darba tirgus atdzišanas pazīmes pastiprina argumentus par nepieciešamību pēc politikas mīkstināšanas.