Veselības ministrija atzīst, ka 30 000 cilvēku nevarēs atļauties veselības apdrošināšanu

Aptuveni 30 000 cilvēku jaunajā veselības aprūpes sistēmā var palikt bez pilnā valsts apmaksāto pakalpojumu klāsta, jo nav nedz automātiski apdrošināti, nedz varēs atļauties paši veikt individuālo apdrošināšana maksājumu, aplēsusi Veselības ministrija, norādot, ka palīdzība šiem cilvēkiem jau būs sociālā atbalsta jautājums. Labklājības ministrs, kura pārziņā ir sociālā politika, gan problēmas nesaskata, ziņo raidījums Panorāma un portāls lsm.lv.

Jaunajā veselības aprūpes sistēmā pilnais valsts apmaksāto pakalpojumu grozs pienāksies 90% Latvijas iedzīvotāju. Tie ir cilvēki, kuriem sociālajās iemaksās iekļauts 1% veselības apdrošināšanai un tie, kuri pieder kādai no grupām, kurus apdrošina valsts. Lai arī atlikušie 10% apdrošināšanas sistēmai varēšot pievienoties brīvprātīgi, veicot individuālas iemaksas, Veselības ministrijā atzīst – ne visiem tas būs pa kabatai. Paredzēts, ka šogad būs jāmaksā 51, 60 eiro, nākamgad – 154, 80 eiro, bet no 2020. gada – 258 eiro gadā.

“Tas, par ko man ir trauksme, ir aptuveni 1,6 līdz 1,8% – tie ir jau minētie 30 000 iedzīvotāju. Un tie ir cilvēki, kuriem ir mazi vai neregulāri ienākumi. Un tie var būt gan patentmaksātāji, gan autoratlīdzību saņēmēji, jo var būt lieli honorāri, bet ir arī mazāki – un šī ir tā grupa, kur būtu jārod risinājums, runājot ar Labklājības ministriju un iespējams pašvaldībām tieši šīs neregularitātes dēļ,” skaidroja veselības ministre Anda Čakša (Zaļo un Zemnieku savienība).

Veselības ministrijā gan skaidro – sarunas vēl tikai priekšā. Tādēļ par to, kādi tieši varētu būt risinājumi šo cilvēku atbalstam, vēl nav skaidrs.
Labklājības ministrs gan arī nedomā, ka kaut kas īpaši vēl būtu jādara un ir lietas, kas ir cilvēku pašu atbildība.

“Pirmais ieteikums tomēr būtu iekļauties vispārējā nodokļu sistēmā…” norādīja labklājības ministrs Jānis Reirs (“Vienotība”).

Ministrs ir pārliecināts, ka visiem, kas vēlas, ir iespēja to izdarīt. Un arī tiem, kas strādā citos nodokļu režīmos un veic sociālās iemaksas vismaz no minimālās algas, kas ir 430 eiro mēnesī, veselības aprūpe būs pieejama pilnā apmērā. Savukārt tiem, kuru ienākumi ir mazāki, esot iespēja strādāt algotu darbu ne tikai 400 eiro apmērā.

“Mēs dzirdam dažās nozarēs ir gatavi maksāt 1000 un vairāk un oficiāli ar visiem nodokļiem. Un es ieteiktu vienkārši pārskatīt un pameklēt iespējas citur,” komentēja Reirs.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) atzīst – ir jautājumi, kas rada bažas. Taču, lai sapratu, kāda varētu būt pašvaldību loma, vispirms esot vajadzīga lielāka skaidrība par sistēmu.

“Mēs oktobra mēnesī tiksimies ar Veselības ministriju, lai saprastu, kā šīs sistēma darbosies un kādi ir tie risinājumi, ko valsts jau ir paredzējusi no savas puses,” teica LPS padomniece veselības un sociālajos jautājumos Ilze Rudzīte.

Veselības ministre norādījusi arī par to, ka, iespējams, ar laiku nepilno nodokļu režīmu darbiniekiem individuālais maksājums būtu aizstājams ar 1% nodokli no ienākumiem līdzīgi kā pārējiem.

Pirmdien koalīcijas padomē, pēc Nacionālās apvienības rosinājuma, arī notika diskusijas, vai nebūtu vismaz par pusgadu atliekams brīdis, no kura ārpus sistēma esošajiem vairs nebūs pieejams pilnais valsts apmaksāto pakalpojumu grozs. Pašlaik tas paredzēts no nākamā gada janvāra, taču objektīvu iemeslu dēļ daļa iedzīvotāju nemaz nevarot zināt, kurā grupā būs, jo datu bāze ar šo informāciju vēl nav gatava. Pagaidām gan koalīcija vienojās izmaiņas neveikt, taču nav izslēgts, ka tas notiks, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta.

Lūk Panorāmas sižets:

Iesaki šo rakstu citiem!
loading...

Pievienot komentāru