Pēteris Kļava ir, iespējams, viens no skarbākajiem ārstiem Latvijā, jo mūsu valsts vecākus nesaudzīgi sauc par debiliem. Jau 25 gadus dakteris Kļava glābj vai cenšas izglābt bērnus, kas nejaušas sakritības vai tīšas vecāku nolaidības dēļ smagā stāvoklī nonāk Bērnu klīniskās universitātes reanimācijas nodaļā.
“Latvija joprojām ieņem līdera pozīcijas Eiropā bērnu nogalināšanā uz ielām, ar sabiedrisko transportu un automašīnām. Tipiska Latvijā ir situācija, ka piedzērušies tēvi uz kvadricikla vizina savus bērnus vai arī ļauj šos transportlīdzekļus izmantot bērniem. Bērni nopietni tiek traumēti, braucot ar velosipēdu, bet bez ķiveres un locītavu aizsargiem; bērni slīkst, jo neviens viņus nepieskata vai mazākos bērnus pieskata lielākie bērni.
Daudzi nelaimes gadījumi ir saistīti ar medikamentu un sadzīves ķīmijas vieglu pieejamību. Un, protams, apdegumi – bērni iekrīt ugunskuros, applaucējas ar karstiem šķidrumiem. Starp citu, vecākiem derētu zināt, ka vienīgā palīdzība, ko tie var sniegt, ja bērns ir applaucējies, ir liet uz bojātās vietas aukstu ūdeni 3–5 minūtes. Tas samazina sāpes un aptur karstuma tālāku ietekmi uz audiem. Pareizi un ātri rīkojoties, apdegumu var samazināt pat par veselu pakāpi!”
– Kāds, jūsuprāt, ir cēlonis tik skumjai statistikai?
– Gan Latvijā, gan pasaulē ir viena galvenā problēma, proti, 60–70% vecāku ir debili! Slimnīcas apsargi novērojuši, ka tieši tik bieži vecāki pie mums atved savus bērnus, kas sēž priekšējā sēdeklī un nav piesprādzēti.
Es katru dienu redzu ciešanas un nāvi, ko ir izraisījusi vecāku nevērība, stulbums un neuzmanība. Un tā ir sistēmiska nevērība. Piemēram, meitenīte izdzērusi ļoti spēcīgu kanalizācijas tīrāmo līdzekli “Krot“. Tas stāvēja, nolikts zem izlietnes, turklāt ieliets limonādes pudelē. Meitenei pārstādīja aknas, un nodokļu maksātāji par to samaksāja 200 tūkstošus eiro.
Bērni noslīkst dīķos dažus metrus no vecākiem! Pagājušajā gadā garo maija brīvdienu laikā mūsu slimnīcā pēc palīdzības vērsās aptuveni 1500 bērnu. Kāpēc nevienu neuztrauc tas, ka Latvija ir otrajā vietā pēc nemazgāto roku rādītājiem? Jājautā, kam ir izdevīga mūsu pārprastā brīvība!
Būs vecāki, kas atradīs attaisnojumu: viņi ir pārguruši, daudz strādā, nepaspēj neko… Valstij vajadzētu vairāk padomāt par ģimeņu atbalstu…
Pasaulē badā mirst tūkstošiem bērnu! Ja visi pasaulē dzīvotu labi, tad jau pēc pārdesmit gadiem planēta aizietu bojā. Labi dzīvot visiem nepienākas. No emocionālā viedokļa to grūti pieņemt, bet, no zinātnes un racionālā viedokļa raugoties, tā tas ir. Tāpēc neviens nekad par to, lai tieši jūsu bērns labi dzīvotu, nerūpēsies. Drīzāk kāds parūpēsies par to, lai viņš tiek pie narkotikām un par tām vēl samaksā. Esam sasnieguši to līmeni, kad atpakaļceļa nav. Iedzīvotāju skaita korekcija turpināsies, turklāt dažādos sabiedrības slāņos.
–Vai jūs neviens nekad nav nosaucis par rasistu?
– Reizēm. Kaut kur lasīju, ka ANO vairs par vardarbību neuzskata mazu bērnu izmantošanu. Acīmredzot tas ir kļuvis par normu un ikdienu. Kad Kurzemē un Latgalē redzu nosalušus un neēdušus bērnus, kuri cieš no vardarbības, man nav skaidrs, kāpēc viņu vecākiem vēl ļauj laist pasaulē citus bērnus un sauc to par cilvēktiesībām. Pēc tam viņiem atņem vecāku varu.
Šī ir pilnīgi idiotiska civilizācija. Ir nepieciešama stingra kontrole, kas regulētu cilvēku vairošanos. Ir valstis, kurās praktizē piespiedu sterilizāciju, turklāt to veic ne tikai pedofiliem, bet arī tiem, kuri dzīvo amorāli, ir nolaidušies līdz dzīvnieku līmenim. Ja to nedara, cieš bērni – viņi slimo, dzīvo badā un ir neapkopti.
Kad pie manis uz slimnīcu atved bērnu bezsamaņā, man ir trīs sekundes, lai noskaidrotu, kas noticis. Tāpat būtu jārīkojas arī jautājumos, kas skar sabiedrību kopumā.
Pēdējo 10 gadu laikā slimnīcā ir veiktas milzīgas pārmaiņas, iespējas palīdzēt bērniem ir arvien plašākas. Tajā pašā laikā proporcionāli ir kritusies sabiedrības morāle, dvēseliskā izaugsme, bērnu fiziskais stāvoklis kļūst arvien sliktāks.
Lūk, daži piemēri. Aizbraucam uz izsaukumu Kurzemē – tur, kur meitenīte izdzērusi tīrāmo līdzekli “Krot“. Sekas – briesmīgas, jāpārstāda pat resnā zarna. Bērns ir komā, piepumpēts ar pretsāpju zālēm, pieslēgts mākslīgajai plaušai. Jaunā māte raud. Sāku noskaidrot, kas īsti ir noticis. Daru to nevis tāpēc, lai kaut ko pārmestu, bet lai saprastu. Bet viņa atbild: bērns pats iegājis vannasistabā un to pudeli izdzēris! Sanāk, ka bērns pats ir vainīgs! Vai spējat to iedomāties!?
Vēl viens gadījums. Bērns piknikā aplejas ar aizdedzināšanas šķidrumu. Kad bērnu nogādā slimnīcas reanimācijā, bērna tēvs mūs – ārstus – sāk komandēt! Pie ugunskura bija jābūt priekšniekam, nevis slimnīcā! Nācās viņam pateikt, ka vēl viens vārds un būsim spiesti izsaukt policiju, lai viņu no palātas aizved. Plus ierosināt krimināllietu par nevērību. Tikai tad tēvs pievaldījās, sēdēja klusi malā un netraucēja strādāt.
Vēl – vecmāmiņa konservē gurķus. Etiķa esence ielieta “Coca-cola” pudelē. Līdzās skraida četrgadīgais mazdēls, kurš vienā brīdī paķer pudeli un sāk no tās dzert.
Un vēl – mamma visu dienu sauļojas. Turpat spēlējas bērns. Vakarā šo bērnu atved uz slimnīcu ar smagiem apdegumiem. Un šai māmiņai par to nebūs nekāds sods!
Virtuvē, garāžā, pieliekamajā nedrīkst atrasties ķīmiski līdzekļi, kas ir pieejami bērnam! Tas pats attiecas uz medikamentiem. Mums katru gadu slimnīcā mirst bērni, kuri apēduši zāles – beta-blokatorus. Vecmāmiņām grūti pieņemt, ka viņu mazbērns ir miris viņu bezatbildības dēļ! Pat ja tas noticis nejauši vai viņu bezatbildības dēļ. Protams, ka žēl gan vecmāmiņu, gan bērnu, bet tāds nu ir rezultāts.
Nedrīkst limonādes un sulu pudelēs pārliet ķīmiskus šķidrumus! Daktere Dina Sviridova nesen pārtulkoja Kanādā izdotu pediatrijas grāmatu jaunajiem vecākiem. Tās pēdējās 40 lappusēs ir uzskaitīti visi riski, ar kuriem bērns var saskarties virtuvē, automašīnā, ceļā uz skolu, zooloģiskajā dārzā. Bet pie mums tūkstošiem bērnu cieš no suņu kodumiem. Visgrūtāk ir pierādīt, ka veloķivere ir obligāta!
Ir jādomā, kā ietekmēt vecākus, kuri ir nevērīgi pret bērniem. Nedrīkst tādas lietas pieļaut!
Es saku: tiem, kuriem smadzenes ir, tie tās arī spēs pasargāt. Vācijā tika veiktas aptaujas, kas cilvēka dzīvē ir prioritātes. 70% atbildēja, ka pati svarīgākā ir izglītība, tad darbs, ienākumi, dzīvesvieta, kultūras līmenis. Bērni šajās aptaujās nosaukti pēdējā vietā. Tas nozīmē, ka tikai tad, kad esam kaut ko dzīvē sapratuši, tikai tad varam laist pasaulē bērnus. Tad būs vismaz civilizēta attieksme pret viņiem. Ja cilvēki vairojas kā zivis, tā jau ir bezatbildība.
Raksta turpinājums nākamajā lapā!
skarbi,bet tieši pateikts-visu cieņu tādam ārstam!!!
Pilnīgi piekrītu, ka 80% bērnu traumas notiek vecāku vainas un bezatbildības dēļ.
Par lielāko daļu diemžēl jāpiekrīt, un tas, ka Vācijā neredz malaļetkas ar bērnu ratiem ir fakts.. Cilvēki dzīvē kautko sasniedz un tad dibina ģimenes..
Tu to nopietni… tad jau tu nezini kad tieši Vācijā ir vis lielākā bērnu/pusaudžu vidū problēma ar alhakolu, nevis Krievijā ne Latvijā vai kādā citā valstī, bet tieši Vācijā, tapēc nevaig dirst kad Vācijā ir vis perfekti. Es pati zinu personīgi 5 nepilgadīgās mamašas vācijā. Kaut uzskatu kad vecums nespēlē lielu lomu mātes lomā, ja ir mātes instinkts tad ira un nav svarīgi vai mammai ir 16 vai 30 gadi.
Vai viņš maz zina medicīniska termina “debilitāte” nozīmi? Izskatās, ka nē, ja lieto to kā lamuvārdu/slenga vārdu. Tad rodas jautājums, vai maz šis ir īsts ārsts?
Traki Vecāki arī manipulē ar ģimeni, piemēram sieva ar vīru krāpj un visādi mājās valda xaos Kāda runa vispār ir par dvēseli. Ja viena sieviete dzivo ar 5 vīriešiem un otrādi, tad padomājiet ka tradīcijas jau ir tik daudzos zaros, ka bērns tiek atstāts novārtā un aizmirsts, nepareiza ēDIENA IZVĒLE VEIDO NESASKAŅAS ĢIMENĒ. Sava ciltskoka slimību un nepareiza zāļu pirkšana un nepielāgošanās jaunajiem DNS pasākumiem un turpināt smērēt zāles bez ārsta ziņas, arī tiek atjaunotas tādas slimības kā astma un Cukurslimība pa velti dodot insulīnu… no starta sekojot vēsturei- Pats esmu novērojis un aprunājies ar cilvēkiem ko pat nezina ārsts bet viņam prasa receptes un izraksta, un bērni tiek apzināti mocīti… Tikai Filmā tāpēc ka rāda tā… Bet pasaule izliekas tadus neredzam un atmet tālu malā izolē prom lai uz nervu pamatu ciltīs netiek tie draņķi mantoti!
Visu cieņu cirnījamam bērnu dakterim un psihologam, bet pat es, ar savām dzīves negāciju un alkohola ietekmes atrofētajam smadzenēm nevaru saprast vai šis pašiznīcìbas kods jau ir bijis mūsu tautas gēnos, vai to esam ieguvuśi tikai tagad, ienākot mūsu jaunajās, eiropas “mājās”