Eiropas Komisija ir noteikusi emisijas kvotu apjomu, kas tiks izsolīts pirmajā gadā potenciāli pretrunīgi vērtētās shēmas ietvaros, kas varētu paaugstināt degvielas cenas.
Siltumnīcefekta gāzu emisija no fosilā kurināmā autotransportam un ēku apkurei tiks ierobežota līdz nedaudz vairāk nekā miljardam tonnu gadā, un piegādātājiem būs jākonkurē jaunā oglekļa tirgū par emisijas kvotām sistēmā, kas paaugstinās degvielas cenas, ja vien valdības nerīkosies ātri pieprasījuma samazināšanai.
Shēma, kurai jāsāk darboties 2027. gadā, ir līdzīga ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai (ETS), kas tika ieviesta gandrīz pirms 20 gadiem, kas rūpnīcu un spēkstaciju operatoriem liek maksāt par katru to emitēto oglekļa tonnu.
Otrdien, 3. novembrī, pieņemtajā lēmumā Eiropas Komisija ir noteikusi ierobežojumu pirmajam gadam, kas atspoguļojas izsolāmo kvotu skaitā, nedaudz vairāk par miljardu tonnu CO2 ekvivalenta. Kopējās ES emisijas pagājušajā gadā sasniedza aptuveni 3,2 miljardus pēc samazinājuma par 8%.
Tiek uzskatīts, ka ETS ir paātrinājusi pāreju no oglēm uz vēja un saules enerģijas ražošanu, lai gan tās ietekmi uz smago rūpniecību ir mazinājusi dāsna bezmaksas kvotu piešķiršana. Jaunā ETS2 ir vērsta uz divām nozarēm, kurās emisijas gadu gaitā ir saglabājušās ļoti augstas.
Ideju laboratorija Buildings Performance Institute Europe pagājušajā nedēļā ziņoja, ka mājsaimniecību emisijas no 2015. gada līdz 2022. gadam ir samazinājušās tikai par 12%, neskatoties uz ES energoefektivitātes noteikumu pārpilnību. Autotransports vien rada apmēram piekto daļu no ES kopējām emisijām, un, novēršot vispārējo lejupslīdes tendenci, pēdējos gados ir vērojams neliels uzlabojums.
Saskaņā ar ES 2030. gada klimata mērķi, ierobežojums tiks pazemināts katru gadu, lai samazinātu emisijas abās nozarēs par 42% salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni, skaidroja Eleonora Skota no Briselē bāzētās domnīcas Carbon Market Watch.
“Raugoties tālāk, ETS2 ir ļoti svarīga sastāvdaļa, lai sasniegtu ES 2040. gada klimata mērķi, jo tā samazinās atjaunojamās enerģijas relatīvās izmaksas salīdzinājumā ar fosilo kurināmo un nodrošinās nozīmīgu naudas avotu, kas būtu jāizmanto sociālajai klimata politikai,” norādīja Skota.
Eiropas Komisijai nākamgad ir jāiesniedz priekšlikums par juridisku mērķi emisiju samazināšanai līdz 2040. gadam, un klimata komisārs Vops Hoekstra ir solījis, ka šis rādītājs būs vismaz par 90% mazāks par 1990. gada līmeni, kā to ieteikusi tās zinātniskā konsultatīvā padome.
Cik tas maksās?
Taču ETS2 ietekmi uz sūkņa cenām un apkures rēķiniem ir grūti paredzēt. Cena aptuveni 45 eiro par tonnu CO2 būtu līdzvērtīga aptuveni 10 eiro centiem par litru benzīna. Taču oglekļa cena varētu ievērojami pieaugt, ja mājokļu uzlabošanas temps un pāreja uz elektrisko mobilitāti neatpaliktu no kvotu piedāvājuma samazināšanās.
Apzinoties sabiedrības pretreakciju risku, kas līdzinās “dzelteno vestu” protestiem Francijā, ko izraisīja 2018. gada priekšlikums par zaļās degvielas nodevu, likumdevēji ir vienojušies par paralēlu Sociālā klimata fondu (SCF), lai novirzītu daļu no lielās paredzamās ETS2 izsoles mazāk aizsargātām mājsaimniecībām.
Eiropas Komisija labi apzinās, ka sabiedrībā var būt negatīva reakcija, kad plašāk zināma būs pirmās fon der Leienas komisijas Zaļā kursa ietvaros pieņemtā tiesību akta sekas un to ietekme uz degvielas izmaksām.
“Bažas par ETS2 sociālo ietekmi ir pamatotas, un vislabākā aizsardzība pret augstām cenām ir dalībvalstīm saprast, ka ETS2 nav sudraba lode,” sacīja Skots. “Dalībvalstīm tagad ir jāsagatavojas ETS2, ieviešot spēcīgus papildu pasākumus, kas samazinās emisijas, samazinās pieprasījumu pēc kvotām, tiklīdz tirgus sāk darboties, un samazina spiedienu uz cenu pieaugumu.”