Zaļā dolāra vērtība varētu vēl vairāk pieaugt, ja Irāna nolemtu bloķēt Hormuza šaurumu, savukārt tiek prognozēts, ka drošu alternatīvu, piemēram, eiro un jenas, vērtība samazināsies.
Dolārs pirmdien pieauga, jo pēc ASV triecieniem Irānas kodoliekārtām nedēļas nogalē saglabājās nenoteiktība par Izraēlas un Irānas konfliktu.
Aptuveni līdz plkst. 2.45 pēc Centrāleiropas vasaras laika dolāra indekss dienas tirdzniecībā bija pieaudzis par 0,61%, sasniedzot 99,31.
Mēneša laikā tas uzrādīja 0,19% pieaugumu, lai gan tā vērtība gada sākumā joprojām bija samazinājusies gandrīz par 9%, nespējot atgūt zaudējumus, kas saistīti ar Trampa administrācijas nepastāvīgo politiku.
ASV prezidents Donalds Tramps sacīja, ka nedēļas nogales triecieni ir nodarījuši “monumentālus postījumus”, lai gan dažas Irānas amatpersonas mazināja to ietekmi. ANO kodolieroču uzraudzības iestāde nevarēja nekavējoties noteikt pilnīgu postījumu apmēru.
Tikmēr Izraēla pirmdien turpināja uzbrukumus Irānai, savukārt Teherāna solīja, ka tā “nekad nepadosies iebiedēšanai un apspiešanai”.
Vairākas valstis brīdināja Irānu par atbildes slēgšanu Hormuza šaurumā, kas ir kuģošanas ceļš, kas ir atbildīgs par aptuveni 20% no pasaules naftas un gāzes plūsmām.
“Šorīta tirdzniecības sesijā dolārs piedzīvoja gaidīto atsitienu. ASV militārā spēka demonstrācija, kā arī bailes no augstākām naftas cenām vājināja eiro,” piezīmē norādīja ING ekonomisti.
Augstākas naftas cenas, visticamāk, palielinātu inflāciju un atturētu ASV Federālo rezervju sistēmu no likmju samazināšanas tuvākajā nākotnē. Tas nozīmētu sliktas ziņas ASV patērētājiem, bet vienlaikus palielinātu dolāra pievilcību investoriem.
“Raugoties nākotnē, viens no galvenajiem jautājumiem ir, vai ASV iesaistīšanās konfliktā varētu atjaunot dolāra pievilcību kā drošu patvērumu. Šeit izšķirošs faktors būs jebkuras iespējamās Hormuza šauruma blokādes ilgums. Jo ilgāk šāda blokāde turpināsies, jo lielāka iespēja, ka drošu alternatīvu, piemēram, eiro un jenas, vērtība samazināsies un dolārs varēs piedzīvot pienācīgu atveseļošanos,” sacīja ING ekonomisti.
Dolārā dolāra vērtība šogad ir ievērojami kritusies, jo Trampa administrācijas politika ir sabiedējusi investorus, kaitējot valūtas statusam kā drošam patvērumam.
Signāli, kas satrauc investorus, nav saistīti tikai ar tirdzniecības politiku, bet ietver arī augstu ASV budžeta deficītu, izmaksu samazināšanas biroju DOGE, pēkšņu ārvalstu palīdzības samazināšanu, izstāšanos no starptautiskajiem līgumiem un finanšu deregulācijas perspektīvu.
Gregs Hirts, Allianz Global Investors galvenais investīciju vadītājs, Euronews pastāstīja, ka “strukturālām problēmām saistībā ar dubulto deficītu un Trampa administrācijas nepastāvīgo tarifu pārvaldību vajadzētu turpināt apgrūtināt pārvērtēto ASV dolāru”.
Tomēr viņš atzīmēja, ka “īstermiņa potenciāls augstākām naftas cenām, visticamāk, lielākā mērā ietekmēs Ķīnas un Eiropas ekonomiku, jo tās ir vairāk atkarīgas no naftas importa nekā ASV”.
Raiens Svīts, Oxford Economics galvenais ASV ekonomists, atkārtoja šo viedokli, norādot, ka “ASV ekonomika būtībā ir enerģētiski neatkarīga, bet citas nav, tostarp Japāna, jo tā importē lielāko daļu naftas no Tuvajiem Austrumiem”.
Svīts Euronews sacīja, ka dolāra pieaugums ir pozitīvs, bet joprojām neliels, jo “valūtu tirgi atrodas nogaidīšanas režīmā”.
Pastāv arī ievērojama nenoteiktība saistībā ar prezidenta Trampa tarifu termiņu, jo 90 dienu pārtraukums tā sauktajiem “savstarpējiem” nodokļiem beigsies 9. jūlijā.